11. jūnija rītā ar ekumenisko dievkalpojumu Rīgas Doma baznīcā sākās 10. Latvijas Ārstu kongress, uz kuru bija sabraukuši latviešu ārsti, zobārsti un zinātnieki no plašās pasaules. Zem baznīcas velvēm skanēja aizlūgums par mūsu ārstiem, par mūsu zemi, par mūsu dzīvībām un to pasauli, kurā šobrīd nav miera. Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa organizatoru Bertrama un Kristapa Zariņu tēvs Richards Zariņš bija Rīgas Doma baznīcas mācītājs un 1944. gadā Pļaujas svētkos noturēja šeit pēdējo dievkalpojumu pirms tālā ceļa nezināmajā – prom no krievu okupācijas.
Katram no 10. Latvijas Ārstu kongresā dalībniekiem ir bijis savs ceļš medicīnā, sava pieredze, bet visus kopā tos vieno pārliecība, ka esam viena saime. Gens una sumus - šo latīņu teicienu 1988. gada 16. septembrī Rīgā Latviešu biedrības namā Latvijas ārstu sanāksmē savas emocionālās runas noslēgumā teica viens no Latvijas Ārstu biedrības dibinātājiem profesors Ilmārs Lazovskis. Vēlāk šis teiciens kļuva par Latvijas Ārstu biedrības, dažu medicīnas žurnālu, laikrakstu devīzi. Tas bija arī Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa vadmotīvs 1989. gadā, kad pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā atgriezās daudzi jo daudzi trimdinieki un viņu bērni. Sadarbība un savstarpējs atbalsts – tie bija atslēgas vārdi pirmajam kongresam, tie bija atslēgas vārdi arī Latvijas ceļā uz brīvību. Šogad bija 10. Latvijas Ārstu kongress, kurā atkal jūtām, ka esam viena cilts. Lai šī sajūta nezūd, lai esam viena cilts, kas zina, no kurienes tā cēlusies, un arī saprot, kurp tā dodas.
Katra no kongresa dienām bija atklāsmēm bagāta, programma ļoti plaša, bet tomēr visus vienojoša un interesējoša. Kongresa dienās bija vairāki emocionāli saviļņojoši brīži. Viens no tiem bija 11. jūnijā, kad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī pasniedza Cildinājuma rakstus profesoram Bertramam Zariņam un profesoram Kristapam Zariņam. “Tas, ko jūs esat darījuši, ir pelnījis visu mūsu atzinības. Esmu diezgan daudz bijis Latvijas slimnīcās, esmu diezgan daudz runājis ar mediķiem, daudz runājis ar ārstiem. Es esmu dzirdējis tiešām daudz labus atzinības vārdus par to, kas ir bijis no jums, gan palīdzot ar jaunām ārstēšanas metodēm, gan arī ārstiem palīdzot augt un attīstīties,” uzrunājot profesorus, pauda Valsts prezidents.
Tās pat dienas pēcpusdienā Rīgā ATTA Center sākās arī kongresa zinātniskā programma. Ar patiesu interesi varēja klausīties kolēģu ziņojumus LĀZA organizētajā zinātniski praktiskajā sesijā "Spilgti vēstures notikumi un personības Latvijas medicīnā”. Daudz neatklātu brīnumu, daudz izcilu, bet mazāk zināmu notikumu un personību, ko savās prezentācijās atklāja 13. lektori. Pieciem labākajiem – arī īpaša balva no LĀZA. Dienas noslēgumā vēl muzikāls sveiciens no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes jauktā kora kopā ar Daumantu Kalniņu un svinīga Latvijas Medicīnas fonda un Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju pasniegšana un medicīnas vēstures tēžu konkursa "Personības Latvijas medicīnā" uzvarētāju apbalvošana. Nākamā diena nesa jaunus profesionāli piepildītus brīžus. Rīts sākās ar LĀZA iedvesmoto plenārsēdi "Gens una sumus. Tikai kopā mēs varam", kurā uzrunu kongresa dalībniekiem teica Dainis Īvāns. Viņa iedvesmojošā uzruna skanēja arī 1989. gada kongresa dalībniekiem. Tikpat dziļa un iedvesmojošā tā bija arī šajā reizē. Otra lielā plenārsēde bija veltīta militārās medicīnas jautājumiem, kurā lektori
LĀZA un Dainas Dreimanes izlolotā diskusija "Dāvids pret Goliātu" par to, kā ārstiem izdevies uzvarēt netaisnību profesionālajā laukā, pulcēja lielu klausītāju skaitu un izvērsās tiešām aktīvā diskusijā, ar plašu pieredzi, kas gūta ne tikai Latvijā, bet arī ASV, Eiropas Savienībā un Austrālijā. Atziņa - Dāvida patiesais spēks un iespēja uzvarēt slēpjas kolēģu atbalstā un vienotībā – “Gens una sumus!”. Dalībnieki: prof. Alvils Krams, pneimonologs, alergologs (Latvija), Dr. Atis Bārzdiņš (ASV), onkologs, hematologs, Dr. med. Kārlis Rācenis, nefrologs, internists (Latvija)
Otra LĀZA rosinātā diskusijas "Kā klājas, Latvijas vīrieti?" arī izraisīja dzīvu interesi.Salīdzinājums ar Vāciju un ASV atklāja daudz kopīgas un dažas atšķirīgas nianses jautājumos par vīriešu garīgo un fizisko veselību. Dalībnieki: Dr. med. Liene Sīle, psihiatre (Latvija), Dr. Laris Galejs (ASV), urologs, Dr. Dāvis Freimanis, anesetziologs, reanimatologs un sarunu vadīja Dr. Roberts Feders, kardiologs (Latvija).
Bet vakars visus vienoja kopējā saviļņojumā kinoteātrī Splendid Palace, kur skatījāmies filmu "Divi brāļi - viena misija", kas ir stāsts par izcilajiem latviešu ārstiem no ASV - prof. Bertramu Zariņu un prof. Kristapu Zariņu. Filmu veidojis režisors Vigo Zaļaiskalns.
Kongresa skaisto un bagāto notikumu ritējums turpinājās 13. jūnijā ar divām plenārsēdēm "Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti" un "Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija" un zinātniski praktiskajām sesijām. Bet LĀZA sekretāre Dr. Alda Urtāne, ginekoloģe, dzemdību speciāliste (Norvēģija)vadīja diskusiju "Pacientu pieredze un apmierinātība ar ārstēšanu. Vienas medaļas divas puses". Atziņa: pacientu pieredze un apmierinātība ar ārstēšanu bieži tiek uztvertas kā līdzīgas lietas, taču tās ne vienmēr sakrīt. Ir iespējams būt apmierinātam ar rezultātu, bet tanī pašā laikā justies slikti par komunikāciju un attieksmi ārstēšanas laikā. No otras puses - laba komunikācijas pieredze nekompensē sliktu ārstēšanas rezultātu. Lai nodrošinātu patiesi kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, abi faktori ir vienlīdz svarīgi. Bet dienas noslēgumā - muzikāls svētku vakars "Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet", ko vadīja Kārlis Rācenis un Anna Klēšmite. 14. jūnija rītu ievadīja zinātniskie semināri, bet noslēdza plenārsēde "Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju", ko vadīja Dr. Gunta Andžāne un LĀZA prezidents asoc. prof. Juris Lazovskis. Kongresa noslēgumā tika pieņemta rezolūcija un vēstījums nākamās desmitgades Latvijas ārstu kongresa dalībniekiem. 1989. gada kongresa notikumi ir atdzimuši prof. Bertrama Zariņa grāmatā “Pirmais vispasaules latvieši ārstu kongress un tā vēsturiskā nozīme”, ko kā dāvinājumu saņēma arī pirmā kongresa organizatori, visi stipendiāti un medicīnas vēstures konkursa uzvarētāji. Cerams, ka taps arī grāmata par 10. Latvijas ārstu kongresu, kas glabās un nodos nākamajiem ārstiem šī kongresa lielisko starojumu. Gens una sumus – to atkal varēja just šajās četrās profesionāli un emocionāli bagātajās jūnija dienās.
10. Latvijas Ārstu kongresu organizē Latvijas Ārstu biedrība, Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fonds (LMF).
Plašāka informācija par 10. Latvijas ārstu kongresu Foto un video - LĀ 10.KONGRESS
Kad nu jau trīs mēneši pagājuši kopš lielākā medicīnas foruma Latvijā – 10. Latvijas ārstu kongresa, kas notika 2025. gada 11.-14. jūnijā ATTA CENTRE Rīgā, tiem, kas kongresu organizēja, un arī tiem, kas tajā bija vai nebija, ir vērts padomāt un paklausīties, kas iegūts vai kas zaudēts vienā vai otrā gadījumā.
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fonds (LMF) ir stāvējuši pie kongresa šūpuļa un ikreiz tajā arī aktīvi piedalījušies gan finansiāli atbalstot, gan ar savu zināšanu un pieredzes krājumu. Kā jau visiem vecākiem, arī šoreiz mums savs bērns ir mīļš. Bet tā nav akla vecāku mīlestība, kas mūs pārņēmusi. Gribam saprast, kādi tad ir tie iemesli, kuru dēļ daudzi Latvijas un arī diasporas medicīnas nozares speciālisti un zinātnieki pieņēma lēmumu nenākt uz kongresu – lielāko un arī vēsturiski skaistāko no medicīnas forumiem. Savas dzimšanas gadā, 1989. gadā, Pirmais vispasaules latviešu ārstu kongress vairāk līdzinājās Dziesmusvētkiem vai Dziesmotai revolūcijai (pār kādu tas faktiski arī kļuva), nekā vienas nozares kongresam. Protams, ir jauni laiki, jaunas iespējas, ko jau šobrīd tik plaši izmanto nozares speciālisti – pasaule ir gandrīz bez robežām. Un tomēr, jaunajā laikā mums visiem ir parādījušies jauni izaicinājumi, kuriem arī nav robežu – daži draudīgi, kā karš Eiropā, daži vēl nesaprotami – kā globalizācija, vispasaules pandēmijas, digitalizācija, mākslīgais intelekts.
Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un kā arī citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai līdz 2025. gada 15. septembrim, ja apmācības ārpus Latvijas paredzētas 2025./26. gadā.