Drukāt

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Autors Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes atklātā vēstule Latvijas sabiedrībai.

Mēs - Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv) aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus, sekot secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no zinātnes pētījumiem par COVID-19 izplatību, par to, kādi faktori to pastiprina vai ierobežo.

Mēs noraidām kā patiesībai neatbilstošu Latvijas Ārstu biedrības valdes locekļa P. Apiņa publisku paziņojumu, ka “auduma maskas nedarbojas”, ka “bērni ar COVID neslimo nekur pasaulē”, “ka dziedāšana sargā no COVID”.

Šādi apgalvojumi ir bīstami veselībai, tie dezinformē Latvijas sabiedrību un neveicina rīcību, kas Latvijai palīdzētu samazināt inficēto un mirušo cilvēku skaitu. 

ASV ar COVID miruši 187 bērni, Latvijā COVID diagnosticēts 194 bērniem, un protams, ka bērni vīrusu nodod vecākiem un vecvecākiem. Šodien pasaulē ir gandrīz 44 miljoni ar COVID inficēto un 1 miljons 160 tūkstošu mirušo, Latvijā – inficēti 4757 un miruši 60, slimnīcās pieaug vidēji un smagi inficēto skaits, 1800 mediķi pasaulē miruši no COVID, daudzi strādā uz spēku izsīkuma robežas.

Ir skaidri zināms, ka cilvēks, kurš inficējies ar COVID-19, bet kuram vēl nav simptomu (tādu skaits var būt līdz 50%), dziedot spēj inficēt pārējos daudz lielākā mērā nekā runājot. 

Maskas, ieskaitot auduma maskas, samazina inficēšanās risku pašam un citiem. Visi pētījumi aprakstīti vienā no izcilākiem pasaules zinātnes žurnāliem Nature https://www.nature.com/articles/d41586-020-02801-8, vienā pētījumā, kur tika apkopoti dati par 200 valstīm, secinājums ir - inficēšanās pieaugums ar COVID bija 4 reizes lēnāks, lietojot maskas. Medicīniskās maskas ir efektīvākas, bet arī dažādu audumu maskas samazina vīrusa iespēju inficēt, piemēram, kokvilnas auduma maska par 50%.  Taču maskas jāuzvelk un jānovelk pareizi, kā to demonstrēja Latvijas Māsu asociācijas vadītāja  https://www.facebook.com/LatvijasRadio1/videos/272098990850079

Maskas lietošana samazina COVID infekcijas norises smagumu, pat ja cilvēks ir jau saslimis, jo vīrusa daudzums, kas nonācis organismā, ir samazinātā daudzumā. 

Ir skaidrs, ka maksimāls labums mums visiem būs, ja lietosim maskas, distancēsimies 2m attālumā, mazgāsim rokas un katrs atsevišķi vai ar tuvākiem ģimenes locekļiem dosimies aktīvā atpūtā laukā.  Lūdzu, darīsim tā visi! Maskas lietošana ir nenozīmīga neērtība, salīdzinot ar tām ciešanām, ko var nodarīt ģimenei COVID.

Mēs aicinām valdību atrast līdzekļus, lai varētu palielināt COVID 19 testēšanas iespējas, atrast arī līdzekļus, lai maznodrošinātiem Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt maskas par velti. Aicinām valdību iegādāties jauno siekalu eksprestestu, kas atbildi sniedz daudz ātrāk un kas ir precīzs. Mēs aicinām valdību atbalstīt cilvēkus, kuri nonākuši trūkumā, jo COVID būtiski ietekmējis viņu ikvienas iztikšanu, vai kuriem līdz tam ir tikai nedaudz.

Visi kopā, uzticoties zinātnei, mūsu mediķiem un epidemiologiem, mēs pārvarēsim šo epidēmiju!

 Lai stipra veselība!

 LĀZA valde: Uģis Gruntmanis (ASV), Juris Lazovskis (Kanāda), Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Jānis Dimants (ASV), Atis Bārzdiņš (ASV), Kaspars Tūters (Kanāda), Ēriks Niedrītis (ASV), Daina Dreimane (ASV), Gundars Katlaps (ASV), Andis Graudiņš (Austrālija), Karīna Beinerte ( Apvienotā Karaliste), Aleksandrs Kalniņš (ASV). LĀZA biroja vadītāja Kamena Kaidaka (Latvija)

Latvijas Ārstu biedrības atbildes vēstule LĀZA

Drukāt

Izsludināts konkurss uz VSIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” (turpmāk - RAKUS) valdes locekļa amatu ar atbildību par medicīnas jautājumiem

Autors Signe Ikauniece, Amrop projektu asistente.

Izsludināts konkurss uz VSIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” (turpmāk - RAKUS) valdes locekļa amatu ar atbildību par medicīnas jautājumiem.

RAKUS vīzija ir kļūt par vadošo slimnīcu Latvijas veselības aprūpes sistēmā, kas nodrošina pacientiem visaptverošu un kvalitatīvu pakalpojumu klāstu, orientējoties uz augstākajiem pierādījumos balstītas medicīnas standartiem. Šīs vīzijas realizācija ir atkarīga no cilvēkiem, kuri strādā slimnīcā. Motivēti un iesaistīti darbinieki, kurus vieno mērķi un vērtības, ir nozīmīgākais slimnīcas resurss.  RAKUS meklē līderi, kas būs atbildīgs par ārstniecības un aprūpes procesu attīstību un transformāciju un kuru motivē darbs ar vislielāko ietekmi ārstniecības un aprūpēs kvalitātes vadībā un pilnveidošanā, pacientu pieredzes un pacientu drošības uzlabošanā, kā arī pētniecības un izglītības procesu attīstīšanā.

Kandidātam prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība medicīnā (nepieciešami ārsta izglītību apliecinoši dokumenti) un teicamas latviešu valodas un labas angļu valodas zināšanas (attiecīgi C1 un B2 līmenis atbilstoši Eiropas kopīgajām nostādnēm valodu apguvei). Kandidātam jābūt nevainojamai reputācijai,  kā arī jāpiekrīt valsts amatpersonas statusam un noteiktajiem ierobežojumiem (atbilstība likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām). Tāpat pretendentam jābūt vismaz triju gadu pieredzei, valdes locekļa amatā vai valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā lielākajās veselības aprūpes iestādēs, medicīnas profila augstskolās, uzņēmumos vai organizācijās. Par valdes loceklim līdzvērtīgu vadošu amatu tiktu uzskatīti sekojoši amati:

a)  Universitāšu slimnīcās – ārstniecības direktors, klīnikas vai centra vadītājs, departamenta vai struktūrvienības vadītājs;

b)  daudzprofila un specializētajās slimnīcās, privātajās medicīnas iestādēs un uzņēmumos veselības aprūpes jomā – galvenie ārsti un valdei tieši pakļautie struktūrvienību vadītāji,  

c)  medicīnas augstākajās mācību iestādēs pielīdzināmi rektori, dekāni un universitāšu zinātniski ārstniecisko centru vadītāji,

d)  Veselības ministrijas un padotības iestāžu vadītāji un viņu tieši padotie vadītāji;

e)  Ārstu profesionālo apvienību vadītāji.

 Pretendentam jābūt izpratnei par valsts kapitālsabiedrību darbību, to regulējošiem normatīviem un labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Kandidātiem nepieciešamās vadības kompetences ietver pārmaiņu vadīšanu, plānošanu un organizēšanu, darbinieku motivēšanu un attīstību un stratēģisko redzējumu.

Kā papildus priekšrocība tiktu uzskatīta pieredze vadošā amatā vismaz vidēji lielā kapitālsabiedrībā, pieredze liela kolektīva vadīšanā veselības aprūpes iestādes vadībā, pārmaiņu vadībā un studentu/rezidentu apmācību vadībā, tāpat arī starptautiska pieredze, izcilība un starptautiska atpazīstamība pētniecībā.

Pieteikumus dalībai konkursā var iesniegt līdz šī gada 1. novembrim.

Konkursu organizē nominācijas komisija, kas izveidota pamatojoties SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes 2020.gada 24.augustā pieņemto lēmumu Nr. 2020-P01-22 par nominācijas komisijas izveidošanu (turpmāk - Komisija). Tāpat, lai nodrošinātu profesionālu kandidātu atlases un izvērtēšanas procesu, ir piesaistīta arī personāla atlases kompānija, SIA “Executive Search Baltics” (turpmāk - Amrop), kuras pārstāvis piedalās Komisijas darbā.

Konkursa atlase notiks trijās kārtās. Pirmajā kārtā personāla atlases kompānija veic sākotnējo pretendentu izvērtēšanu atbilstoši Komisijas apstiprinātajam valdes loceklim nepieciešamo kompetenču un profesionālās pieredzes prasību aprakstam un sniedz Komisijai savu vērtējumu, savukārt, komisija pieņem lēmumu, kurus pretendentus virzīt uz otro kārtu. Konkursa otrajā kārtā personāla atlases uzņēmums veic intervijas ar nominācijas komisijas izvirzītajiem kandidātiem. Trešajā kārtā piekritizētos kandidātus intervē nominācijas komisija, veicot daļēji strukturētu interviju, pēc kuras tiek izvēlēti trešās kārtas pretendenti, ar kuriem notiks padziļināta kompetenču intervija un par kuriem tiks pārbaudītas atsauksmes.  Trešās kārtas noslēgumā personāla atlases kompānija veic padziļinātu vadības kompetenču novērtēšanu un atsauksmju ievākšanu.

Nominācijas komisijas sastāvā ietilpst Komisijas vadītājs Valts Ābols, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes loceklis,  Komisijas locekļi - Kārlis Smilga, Veselības ministrijas Kapitālsabiedrību un investīciju uzraudzības nodaļas vadītājs, Antra Valdmane, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore, Ilze Puķīte, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante, kā arī pēc RAKUS padomes aicinājuma savus pārstāvjus komisijā ir deleģējušas Latvijas Ārstu biedrība un pacientu organizācija Onko Alianse - Viesturu Boku, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli un Hariju Galu,  pacientu organizācijas Onko Alianse pārstāvi, kā arī novērotāja ar padomdevēja tiesībām nominācijas komisijā darbojas Aiga Ārste-Avotiņa, Amrop vadošā partnere Rīgas birojā.

VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ir lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, kas nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu un attīstīta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai.

Šobrīd RAKUS valdē strādā valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis un valdes locekļi Kaspars Plūme, Andis Pinkulis un dr. Aleksejs Višņakovs, kura pilnvaru termiņam amatā beidzoties, atbilstoši MK noteikumiem, tiek izsludināts šis konkurss uz valdes locekļa amatu medicīnas jautājumos. 

Signe Ikauniece, Amrop projektu asistente

Drukāt

Izmaiņas likumā par reglamentētajām profesijām

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

2020. gada septembrī Saeima ir pieņēmusi un valsts prezidents izsludinājis grozījumus likumā par reglamentētajām profesijām. Neieinteresētās un formālās attieksmes pret diasporas profesionāļiem nomaiņa ir tā labā ziņa, ko saņemam ar jaunajiem grozījumiem, kuros minēta kārtība, kādā veidā un kādā termiņā diasporas speciālistiem ir iespējams uzsākt vai atsākt profesionālo darbību Latvijā. Ar pilnu likuma tekstu visērtāk iepazīties elektroniskajā vidē likumi.lv, bet ieskatam fragments no grozījumiem:

"(31) Pretendenta — diasporas locekļa — iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata un lēmumu ar tā pamatojumu pretendentam paziņo:

1) ne vēlāk kā pusotra mēneša laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja pretendents vēlas veikt pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā;

2) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, ja pretendents profesionālo kvalifikāciju ieguvis citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī. Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu nepieciešams pieprasīt, iegūt un izvērtēt papildu informāciju, lēmuma pieņemšanas un paziņošanas termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem;

3) ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas, ja uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu pretendē diasporas loceklis, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvis Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstī, Austrālijas Savienībā, Brazīlijas Federatīvajā Republikā, Jaunzēlandē vai valstī, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu. Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu nepieciešams pieprasīt, iegūt un izvērtēt papildu informāciju, lēmuma pieņemšanas un paziņošanas termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.";