Drukāt

In memoriam Visvaldis Georgs Nagobads

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Visvaldis Georgs Nagobads (1921-2023)2022. gada 31. marta rīts bija brīdis, kad sākās jauns ceļš – ceļš mūžībā – ārstam Visvaldim Georgam Nagobadam. Šīs zemes ceļus viņš bija staigājis 101 gadu. Tas ir gana garš un notikumiem bagāts ceļš. Latviešu ārstu un zobārstu apvienībā viņam bija īpaša loma, jo Dr. Nagobads bija viens no organizācijas veidotājiem, gadu skaitā visbagātākais tās biedrs un arī vienmēr klātesošs gan domās, gan arī darbos. Vēl 2022. gada 30. jūnijā Visvaldis Nagobads kopā ar LĀZA biedriem un draugiem atzīmēja organizācijas 75 gadu jubileju Minesotā. Prof. Jāņa Tupeša vārdi šajā konferencē bija par to, kas ir laime. Tik it kā ierastas trīs lietas – ja ir, ko darīt, ja ir, ko mīlēt un ja ir, uz ko cerēt. Un tāda bija Visvalža Nagobada dzīve – darbīga, mīlestības piepildīta un mūžīgā ticībā un cerībā labajam cilvēkos!

Visvaldis Georgs Nagobads dzimis 1921. gada 18. novembrī Rīgā tolaik pazīstamā sabiedriskā darbinieka un Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas direktora Ernesta Nagobada ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas Visvaldis Nagobads uzsāka studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Pēc pirmajiem diviem studiju kursiem sākās karš un Nagobadu iesauca latviešu leģionā, kur viņš dienēja sanitārajā rotā un strādāja frontes slimnīcā kopā ar citiem latviešu ārstiem – Pauli Dzintaru, Raini Bērziņu, Kārli Zvejnieku. 1944. gadā Nagobads nonāca bēgļu nometnē Tībingenē, Vācijā (franču zonā). 1951. gadā Tībingenes Universitātē Visvaldis Nagobads pabeidza medicīnas studijas un ieguva ārsta diplomu, un jau jūnijā izceļoja uz ASV, kur sākumā strādāja par sanitāru  slimnīcā, bet trīs mēnešos jau apguva angļu valodu tiktāl, ka varēja strādāt zviedru hospitālī par internu. Tālāk jau sekoja studijas rezidentūrā Minesotas universitātē un pētījumi tolaik jaunā jomā – hormonu terapija. Visvaldis Nagobads lasīja un tulkoja no angļu valodas grāmatas par moderno medicīnu. Vācu un franču valodu abi ar māsu Ainu viņi bija apguvuši jau bērnībā, tēva mudināti.

1958. g. Nagobads uzsāka darbu kā Minesotas Universitātes hokeja komandas ārsts, bet 1967. gadā kļuva par ASV hokeja valstsvienības ārstu. Nagobads ir pirmais latviešu ārsts, kurš 1984. gadā ieguvis Fellow American College Sports Medicine grādu. Līdz pat 1990. gadam viņš bija ne tikai ASV hokeja valstsvienības ārsts, bet arī padomdevējs trenerim un hokejistu draugs un dažbrīd pat audžutēvs. Visiem latviešiem neaizmirstams ir 1980. gads, kad ASV hokeja izlases komanda, kuras sastāvā lielākā daļa bija studenti, uzvarēja pasaules hokejā dominējošo Padomju Savienības komandu Leikplesidas (NY) Olimpiskajās spēlēs. Visvaldis Nagobads par savu dzīvi sportā ir sarakstījis grāmatu Gold, Silver, Bronze. Grāmatas vāku rotā foto no gaviļu mirkļa 1980. gada spēlē, kad Dr. Nagobads finālā uzskrējis uz ledus laukuma un apkampies ar vienu no izlases zvaigznēm Džimiju Kreigu (Jim Creig). Autors grāmatu ar ierakstu 2016. gada 5. janvārī ir dāvinājis arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

„Viņš ir viens no visvairāk mīlētajiem un cienītajiem cilvēkiem hokeja sportā,” par mūsu tautieti Dr. med. Visvaldi Nagobadu teicis ASV Hokeja federācijas prezidents Ron Degregorio. 

Dr. Nagobads pats pirmais saņēmis Starptautiskās ledus hokeja federācijas (IIHFPaul Loicgq balvu (2003. gadā), kā arī ir pirmais latvietis un pirmais ārsts, kurš uzņemts ASV Hokeja Slavas zālē (Hall of Fame) 2010. gadā.

Visvaldis Georgs Nagobads bija to ārstu vidū, kas 1989. gadā ar pirmo tiešo reisu no Helsinkiem ieradās Rīgā (toreiz vēl Latvijas PSR galvaspilsētā) uz Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu. Abi kopā ar māsu Ainu viņi ieelpoja ne tikai Latvijas lauku ziedu smaržu, bet paši atnesa brīvības elpu Latvijai. Aina Nagobads-Ābola pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kļuva par Latvijas vēstnieci Francijā, bet Visvaldis Nagobads Dzimtenes mīlestības vadīts, ilgus gadus centies, cik vien iespējams, palīdzēt Latvijas sportam un sporta medicīnai, palikdams ASV. Savulaik iesācis sūtīt uz Latvijas Traumatoloģijas slimnīcu ģipsi, šuves, dažādas ortopēdijas lietas, palīdzējis organizēt Latvijas ārstu tālākizglītošanos ASV un sadarbības veidošanu ar kolēģiem Eiropā. Dr. Nagobads arī palīdzējis likt pamatus sporta medicīnas attīstībai Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Dr. Nagobads kā līdzdalībnieks un atbalstītājs darbojies Pasaules latviešu Trīszvaigžņu spēļu organizēšanā Latvijā, kuru pirmās sacensības notika 1993. gadā Valmierā. Vienmēr centies būt klāt Latvijas ārstu kongresos. Visvaldis Nagobads bijis arī Amerikas Latviešu apvienības Sporta nozares valdes loceklis. 2001. gadā viņš apbalvots ar Latvijas augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

2011. gadā Visvaldis Nagobads saņēma Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukumu. Latviešu ārstu un zobārstu apvienība 2016. gadā un arī 2022. gadā Visvaldim Georgam Nagobadam pasniedza Atzinības rakstu kā vienam no LĀZA dibinātājiem 1947. gadā Eslingenē un pateicās viņam par ieguldījumu ārzemju latviešu ārstu apvienošanā un apvienības darba veicināšanu, bet 2018. gadā V. Nagobads saņēma PBLA balvu par mūža ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē ar savu darbu hokeja un sporta medicīnā ASV, kā arī nenogurstošu palīdzību Latvijai, veidojot Latvijas sporta medicīnas pamatus pēc valsts neatkarības atgūšanas. Dr. Nagobads bijis arī Daugava Vanagu mūža biedrs (Milvoku apvienībā).

Garajā dzīves ceļā bija uzkrātas daudzas atziņas, ar kurām Visvaldis Nagobads dāsni dalījies arī intervijās un aprakstos, kas tapuši gan Latvijas presē, gan ārpus tās. Nenovērtējams devums bija arī viņa klātbūtnes valdzinājumam, viņa smaids un draudzīgais rokas spiedienam. Ir cilvēki, kuri ir kā iedvesmas avots. Dr. Nagobads tāds bija.

Mēs visi esam zaudējuši lielu patriotu, humānistu, personību, lielu cilvēku, kolēģi, draugu. Mēs viņu vienmēr atcerēsimies. Un Mūžīgā Gaisma lai atspīd viņam! Lai viņam vieglas trimdas smiltis…” Ar šiem Dr. Jāņa Dimanta vārdiem mēs atvadāmies no Visvalža Georga Nagobada un izsakām dziļu līdzjūtību ģimenei.

Drukāt

Georgam Andrejevam dāvātais laiks - deviņi gadu desmiti

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Georgs Andrejevs (1932-2022)Ārstam Georgam Andrejevam liktenis bija dāvājis deviņus gadu desmitus. Par šo dāvanu mēs visi, kas zinājām profesoru, un arī tie, kas personīgi viņu nepazina, varam būt pateicīgi, jo pasaules telpā Georgs Andrejevs vairoja labo, cēlo, cilvēcisko. Viņa devumu ne tikai anestezioloģijā, bet vispār medicīnā, nevar pārvērtēt. Viņa personības devumu Latvijas sabiedrības ētisko pamatu stiprināšanā vēl neesam izmantojuši. Latviešu ārstu un zobārstu apvienība ir patiesi lepna, ka Georgs Andrejevs daudzus gadus bija arī LĀZA biedrs.

2018. gada 30. oktobrī Georgs Andrejevs, atzīmējot savu 86. dzimšanas dienu, dāvāja mums savu grāmatu “Man dāvātais laiks”, ko klajā laida izdevniecība Zvaigzne ABC. 1300 lapaspusēs ir iegūlis tik daudziem zināmā anesteziologa, pedagoga, politiķa, diplomāta un godavīra dzīves ceļš. Viņa skolotie ārsti tagad strādā daudzviet pasaulē un noteikti ne vienu reizi vien ar pateicību piemin savu skolotāju. Georgs un Anita Andrejevi ir izveidojuši stipendiju, ko aprūpē Vītolu Fonds. Medicīnā pavadīti vairāk nekā 30 gadi - no studenta un ātrās medicīnas palīdzības feldšera, ārsta, nodaļas vadītāja, augstskolas pasniedzēja - asistenta, docenta un profesora, katedras vadītāja līdz Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim. Atmodas laikā Georgs Andrejevs aktīvi iesaistījās Tautas frontes aktivitātēs, bijis Latvijas Augstākās Padomes deputāts un balsojis par 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju. Viņš bijis atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, Latvijas vēstnieks Kanādā, Eiropas Padomē Strasbūrā, bijis Eiropas Parlamenta deputāts. Esot pensijā, Georgs Andrejevs veica sabiedrisku darbu kā Ārlietu ministrijas goda vēstnieks, kā viens no sabiedriskās organizācijas ,,Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” dibinātājiem.

Domāju, ka nav tāda ārsta, kuram ziņa, ka Georgs Andrejevs devies mūžības ceļos, neiekristu sirdī kā asa sāpe. Vissiltākie līdzjūtības vārdi Anitai Andrejevai un visai ģimenei, un vienlaikus arī liela pateicība, jo Georgs Andrejevs bija tik cieši saistīts ar savējiem, ka visi, kas izjuta viņa klātbūtni, vienlaikus juta arī viņa ģimenes atbalstu.

Īss Georga Andrejeva dzīves gājums

Georgs Andrejevs (dzimis 1932. gada 30. oktobrī Tukumā, miris 2022. gada 16. jūlijā) bija Latvijas ārsts, diplomāts un politiķis. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Dzimis Tukumā. 1948. gadā ar izcilību beidzis Tukuma sākumskolu un 1952. gadā Tukuma 1. vidusskolu. Pēc tam izvēlējies studēt medicīnu. 1953. gadā absolvēja RMI, kur ieguva doktora grādu medicīnā. 1959. gadā absolvēja ārstu kvalifikācijas fakultāti Maskavas Centrālajā ārstu kvalifikācijas institūtā. Pēc tam no 1961. līdz 1984. gadam turpināja studijas anestezioloģijā un intensīvās terapijas medicīnā (Maskavā, Ļeņingradā, Kijivā un Vīnē). 1964. ieguvis maģistra grādu medicīnā, 1972. gadā kļuva par Medicīnas zinātnes doktoru. 1991. gadā viņam piešķirts habilitētā doktora (habil. medicinae doctoris) grāds. No 1995. gada Anesteziologu karaliskās koledžas (Apvienotā Karaliste) ievēlēts biedrs. No 1996. gada Eiropas Anesteziologu Akadēmijas biedrs un no 1997. gada Vācu Anesteziologu sabiedrības biedrs.

Darbība politikā - 1990. gadā tika ievēlēts Augstākajā padomē no LTF saraksta. Balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990. un 1991. gados. Bija Ārlietu ministrs Ivara Godmaņa pirmajā valdībā. 1993. gadā ievēlēts 5. Saeimā. Bija Valda Birkava valdībā. No 1995. līdz 1998. gadam bija vēstnieks Kanādā. No 1998. līdz 2004. gadam bija Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē.

Miris 2022. gada 16. jūlijā.

Drukāt

In memoriam prof. Jānis Priedkalns (1934-2022)

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Prof. Jānis Priedkalns (1934-2022)Tieši pirms desmit gadiem, 2012. gada augustā, Rīgā apgādā Universitas iznāca grāmata IZCILĪBAS SPĒKS. JĀNIS PRIEDKALNS. Šī 335 lappušu biezā un bagātīgi ilustrētā monografija Dr. phil. Māra Ruka virsredakcijā stāsta par izcilā latviešu zinātnieka profesora Jāņa Priedkalna dzīvi un darbu. Grāmatā apkopoti arī profesora raksti un runas, ieņemot dažādus svarīgus amatus. Jānis Priedkalns bija arī LĀZA biedrs. Viņa dzīves ceļš ir noslēdzies 2022. gada 14. jūnijā, bet profesora Priedkalna dzīves devums ir tik bagāts, ka no tā varēsim smelties vēl ilgi jo ilgi. Skaistus atvadu vārdus profesoram Jānim Priedkalnam veltījusi Latvijas Zinātņu akadēmija. Tiem pievienojas arī LĀZA.

Drukāt

In memoriam Dr. Rita Sēja Grīslis

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Dr. Rita Sēja Grīslis (1935-2022)Es aizeju un tomēr palieku -

Gan baltā saulē, gan zilajā jūrā.

Gan šalcošā vējā - es esmu pie jums.

(Ārija Elksne)

Dr. Rita Sēja Grīslis piedzima Raunā Jāņa un Martas Grīšļu ģimenē kā trešais bērns 1935. gada 25. maijā.  Ģimenē vēl bija māsa Dagmāra un ir brālis Andrejs.

Skolas gaitas Rita uzsāka Raunā. Taču ģimenei nācās doties trimdā, un izglītošanos viņa turpināja Eslingenas latviešu bēgļu nometnē. 

1949. gadā Grīšļu ģimene izceļoja uz ASV rietumiem un apmetās Oregonas pavalstī.  Tur Rita turpināju skolas gaitas un 1960. gadā kā vienīgā sieviete kursā beidza Oregonas zobārstniecības skolu. Viņa uzsāka privātpraksi Portlandes priekšpilsētā, Milvokos, un nostrādāja tur 41 gadu, aizejot pensijā 2001. gadā.

1970. gadā Rita salaulājās ar Uldi Sēju.  Ģimenē tika uzaudzināti un izskoloti divi bērni - Astrīda un Tālis. Uldis Sēja aizgāja Aizsaulē 2002. gada martā.

Rita Sēja aktīvi iesaistījās Portlandes latviešu sabiedriskajā dzīvē, pildot dažādus pienākumus, bija korp. Imeria locekle, ilgus gadus Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biedre, Oregonas Latviešu ev. Lut. draudzes priekšniece, Dāmu komitejas priekšniece, Oregonas Latvešu biedrības biedre. Bet vislielāko prieku sagādāja viņai mazbērni Krišjānis, Aina, Līvija un Annele. Mūžības ceļos Rita Sēja devas 15. aprīlī Tualatin, ASV.

Lai vieglas smiltis mūsu kolēģei un mums gaišas atmiņas!

Drukāt

In memoriam LAILA CAKULS-TŪTERS 1935.03.09 – 2022.03.12

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Laila – mīļotā māte un vecmāte, dārgā māsa, draudzene, ārste un mākslas, mūzikas un literatūras cienītāja, aizgāja mūžībā šī gada 12. martā, 87 gadu vecumā. Laila aizgāja Dieva mierā bez sāpēm vai mokām, mierīgi viņas pašas mājās Toronto, ģimenes klātbūtnē.

Lailas izcilā devība, viesmīlība, smalkjūtīgums, humors, un sirsnība paliks mūžam viņas tuvāko atmiņās un sirdīs. Pirms Lailas mūžībā aizgāja viņas dārgais vīrs Pāvils. 

Lailai paliek trīs bērni – Pēteris (Ann), Katrīne (Sam) un Toms (Sara), viņas četri mazbērni – Declan, Iris, Graham un Avery, un brāļadēls Marc (Ricarda). Par Lailu arī sēro viņas brālis Kaspars ar sievu Elizabeth, māsīcas Anda, Anglijā, un Dace, Amerikā, un daudz draudzenes, draugi, un paziņas Kanādā un plašā pasaulē.

Laila ir dzimusi Rīgā un pārcēlās ar ģimeni uz Kanādu, bēgļu gaitās,1950. gadā. Viņa beidza Toronto Universitātes Medicīnas fakultāti 1959. gadā un turpmāk specializējās radioloģijā – lauks, kurā viņa nodarbojās vairāk nekā 25 gadus. Viscaur viņas dzīvē Laila tuvi iesaistījās Latviešu kultūrā un trimdas sabiedrībā, ieskaitot korporācijā Daugaviete. 

Skumjās, ģimene