Par profesionalitāti un godaprātu
Ojāra Veides Fonds gatavs atbalstīt Latvijas medicīnas speciālistus
Nu jau 12 gadus Ojāra Veides Fonds finansiāli atbalsta Latvijas medicīnu. Katru gadu 4-6 jaunajiem medicīnas speciālistiem ir iespēja saņemt stipendiju līdz $ 2500 apmērā. Stipendija jāizmanto 1,5 gadu laikā un par iegūtajām zināšanām jāsniedz rakstiska atskaite, kā arī finanšu pārskats.
Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2023/24 gadā, līdz 2023. gada 15. septembrim. Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā ārstniecības vai mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas
2022. gadā stipendijas saņēma seši kolēģi: SIA "Vidzemes slimnīca" fizioterapeite Linda Kornete; Dr. Emīls Šmitiņš, Rīgas Stradiņa universitātes bērnu kardioloģijas rezidents; Dr. Nauris Zdanovskis, RSU radioloģijas katedras asistents; Dr. Kristaps Eglītis, Latvijas Universitātes vispārējās ķirurģijas programmas rezidents; Dr. Artūrs Šilovs, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcas rezidents radiologa specialitātē un Dr. Vadims Ņefjodovs, RSU Tālākizglītības fakultātes rezidents plastikas ķirurģijā. Finansiālu atbalstu savai profesionālai pilnveidei ārpus Latvijas ārstniecības iestādēs no Ojāra Veides Fonda ir saņēmuši jau 66 stipendiāti. Ar viņu pieredzes stāstiem var iepazīties ikgadējā LĀZA Apkārtrakstā.
Fondu sekmīgi kopš tā dibināšanas pirmās dienas 2009. gadā ir vadījis LĀZA eksprezidents, psihoterapeits un psihiatrs profesors Kaspars Tūters (Kanāda). Ojāra Veides fonds turpina savu darbu, tomēr 2023. gada nogalē tā vadību prof. Kaspars Tūters vēlas nodot reimatologa asoc. prof. Jura Lazovska rokās. Fonda kasiere būs valdes locekle zobārste Inese Flude un fonda valdē ienāks farmakoloģe prof. Ingrīda Selga Šķetre (Ingrida Selga Sketris), Latvijas goda konsule Kanādā Jaunskotijas provincē.
Juris Lazovskis: ”Esmu reimatologs Kanādas Jaunskotijas provincē. Esmu LĀZAs valdes un Ojāra Veides stipendiju fonda loceklis. Esmu pieredzējis pozitīvās pārmaiņas - gan savā, gan kolēģu un studentu profesionālajā izaugsmē, ko veicina iespēja iepazīties ar dažādām pieejām ārstēšanai atšķirīgās veselības aprūpes sistēmās. Liels prieks, ka ar fonda palīdzību šai procesā iespējams līdzdarboties.”
Plašāk par fondu un pieteikšanās kārtību https://www.lazariga.lv/stipendijas/ojara-veides-fonda-stipendija
Mirdza Neidere – izcila profesore, zobārste, izcila latviete
Bufalo Universitātes profesores Mirdzas Neideres vārds ir labi zināms medicīnas pasaule – 1964. gadā ASV viņa kārtoja eksāmenu un kļuva par pirmo sievieti, kas jebkad bija sertificēta mutes un sejas-žokļu patoloģijā. Līdz pat 2021. gadam Mirdza Neidere mācīja ASV Ņujorkas štata Bufalo Universitātes (BU) bakalaura programmas un maģistrantūras zobārstniecības studentus. 1988. un 2001. gadā Alfa Omega zobārstniecības brālība “Alpha Omega dental fraternity” viņu nosauca par “Gada skolotāju”, 2001. gadā Dr. Mirdzai E. Neiderei piešķirts Bufalo Universitātes Kanclera apbalvojums par izcilību apmācīšanā (SUNY Chancellor's Award for Excellence in Teaching), bet 2002. gadā Mirdza Neidere ieguva “Izcils profesors-pasniedzējs” statusu (“SUNY Distinguished Teaching Professor”). 2004. gadā Mirdza Neidere bija viena no trim pirmajiem Bufalo Universitātes jaunizveidotās balvas “Outstanding Contributions to International Education at UB” saņēmējiem par izcilu ieguldījumu starptautiskajā sadarbībā BU, atzīstot viņas nozīmību universitātes attiecībās ar Latviju. Kā raksta Bufalo Universitātes ziņu izdevums 2004. gada pavasarī – „Jau drīz pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību no bijušās Padomju Savienības, Neidere atbalstīja Latvijas Medicīnas akadēmiju, konsultējot tās Zobārstniecības skolu un uzņemot fakultātes pārstāvjus īslaicīgām vizītēm BU. Viņa bieži atgriežas Latvijā, lai lasītu lekcijas un sniegtu palīdzību Stomatoloģijas institūtam Rīgā” (no UB International ziņu izdevuma, 2004. gada pavasaris). Mirdzas Neideres devums novērtēts arī Latvijā – 2005. gada 29. jūnijā viņa saņēma Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Goda doktora (Doctor Honoris Causa) nosaukumu par RSU Stomatoloģijas fakultātes izglītības attīstības veicināšanu.
57 gadus viņa ir strādājusi gan kā pasniedzēja, gan zinātniece. Mirdzas Neideres ieguldījums pētniecībā ir ne tikai vadītie medicīnas doktoru zinātniskie darbi, bet arī vairāk nekā 100 zinātniskās publikācijas starptautiski atzītos izdevumos. Savas aktīvās darba gaitas Dr. Neidere beidza 2021. gadā, tomēr viņas iesāktais Latvijas medicīnas atbalsta darbs turpinās. Tas aizsākās tūlīt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, vienlaikus ar iesaisti Latviešu ārstu un zobārstu apvienībā (LĀZA). Mirdza Neidere ir bijusi LĀZA valdē, bijusi organizācijas biedrzine, kopā ar Dr. Zaigu Alksni-Phillips izdevusi “LĀZA Ziņas”. Otrais pasaules karš arī viņas likteni pāršķēla – ģimene devās bēgļu gaitās un 1950. gada martā no Vācijas pārcēlās uz ASV. Par Dr. Mirdzas Neideres dzīves daudzajām šķautnēm, par viņas dzīvesceļa liktenīgiem pavērsieniem būtu jāveido jauns raksts, bet šoreiz apstāsimies pie profesores Mirdzas Neideres neizsīkstošās sadarbības ar RSU Stomatoloģijas fakultāti. Par to savās pārdomās Mirdzas Neideres nozīmīgās jubilejas gaidās dalās divi no RSU kolēģiem.
Ilga Urtāne, RSU emeritētā profesore
Bija 1991. gada 18. novembra priekšvakars, Latvijas vēl trauslās neatkarības pirmsākums, kad Bufalo Universitātes profesore Mirdza Neidere ieradās Rīgā. Bija pagājuši 47 gadi, kopš viņa kā 11. gadus veca meitene kopā ar ģimeni 1944. gadā bēgļu gaitās bija atstājusi Latviju. Mirdzas Neideres mērķis bija satikt Zobārstniecības fakultātes mācību spēkus, iepazīties ar Latvijas zobārstniecību un saprast, kā varētu palīdzēt. Pirms kara viņas māte bija ieguvusi zobārsta diplomu un tēvs ārsta diplomu Latvijas Universitātē. Mirdza no savas mātes bija dzirdējusi par profesora Kārļa Barona (1865–1944) laika zobārstniecības izglītību Latvijā, ka tā bijusi apritē ar Eiropu, ka bija izveidotas studentu klīnikas ar Vācijā ražotām iekārtām un tehnisko aprīkojumu, ka daudzi docētāji bija guvuši izglītību Rietumos un izveidojusies tā laika Latvijas docētāju paaudze. Diemžēl pēc 50 padomju gadu ietekmes Latvijā Mirdza Neidere sastapās ar nabadzīgo materiāli tehnisko izglītības bāzi un ar nepietiekamām pasaules zināšanām par zobārstniecības zinātni un tehnoloģijām. Mirdza no sirds vēlējās dāsni dalīties ar to, ko bija ieguvusi Amerikā – ar labu zobārstniecības izglītību, pieredzi un pasaules zinātnes redzējumu. Mēs to ļoti novērtējām, jo mums bija dzirkstoša vēlme mainīties un iet rietumu virzienā.
Pirms vīzītes Latvijā, Mirdza Neidere bija iesaistījusies un atbalstīja sadarbības veidošanu ar Rīgas Tehnisko universitāti un profesoru Ivaru Knētu. Viena no RTU studentu grupām jau atradās Bufalo Universitātē, lai apgūtu informācijas tehnoloģiju apmācības kursu. Var teikt, ka šajā laikā veidojās pirmsākumi Rīgas Biznesa skolai pie RTU, ko tagad sekmīgi vada Jānis Grēviņš – toreiz bijušais students Bufalo Universitātē, un tagad sekmīgi turpina attīstīt sadarbību starp universitātēm.
Jau pirmajā ierašanās reizē Mirdzai Neiderei bija plāns, kā pievērsties zobārstniecības attīstībai. Viņa uzskatīja, ka svarīgi ir mūsu docētājiem dot pasaules redzējumu un zināšanas. Par mūsu ikdienas realitāti, kas tālu atpalika no rietumu pasaules iespējām, viņa mācēja izteikties bez pazemojuma un pārmetumiem, bet uzmundrinot un parādot ceļu. Man pirmajai krita laimīgā loze ar iespēju braukt uz Bufalo Universitāti. Un tā jau 1992. gada februārī Mirdza Neidere bija sagādājusi finanses, kur lielu daļu sedza Sorosa fonds, lai segtu viena mēneša vizīti Bufalo Universitātē (ASV) un dalību Starptautiskajā zobārstniecības zinātnes kongresā Bostonā, kā arī vizīti Kanādā. Viesmīlīgās Mirdzas mājas bija paredzētas tikai vēliem vakariem, naktīm un agriem rītiem, jo viss pārējais laiks bija saplānots pa dienām un stundām, lai iepazītos ar Bufalo Universitātes klīnikām, īpaši ar orālās patoloģijas un periodontoloģijas nodaļu, kurā Mirdza Neidere strādāja un vienlaikus ieņēma augstu pozīciju universitātes zinātnes vadībā. Es redzēju, kāda cieņa un augsta reputācija Mirdzai Neiderei ir no kolēģu puses. Dr. Neidere uzsvēra, ka zobārstniecības attīstībā nozīmīga loma ir zinātnei. Māka rakstīt projektus un dabūt tiem finanses, ir ceļš uz attīstību, bet ja no desmit uzrakstītiem projektiem kaut vai diviem būs veiksmīgs rezultāts, tas arī ir labi. Zobārstniecības izglītības un zinātnes līmenis Bufalo Universitātē bija ļoti augsts pat salīdzinot ar citām ASV universitātēm. Ļoti interesants man bija brauciens uz Bostonu un dalība kongresā, Hārvarda Universitātes apmeklējums un tikšanas ar Bostonas latviešu izcelsmes ārstiem un zobārstiem. Mirdzas entuziasms un spēja sniegt pēc iespējas vairāk informācijas, iepazīstinot ar zobārstniecību un Amerikas dzīves kultūru, bija apbrīnas vērts. Neaizmirstama bija vizīte Toronto; Zobārstniecības skolas apskate ar plašām, bagātām materiāli tehniski nodrošinātām studentu apmācības klīnikām, iepazīšanās ar Kanādas latviešu sabiedrību un īpaši ar Pētera Apses ģimeni, kurai turpmāk bija nozīmīga loma Latvijas zobārstniecības attīstībā. Manas vizītes noslēgumā Mirdza Neidere bija noorganizējusi tikšanos ar latviešu izcelsmes zobārsti Ilzi Lakstīgalu, kura visus turpmākos gadus sadarbojās ar Stomatoloģijas institūtu, gan uzņemot savās mājas institūta speciālistus no Latvijas kongresu un pasākumu braucienos uz Ņujorku, gan dodot iespēju savā privātpraksē apgūt praktiskās iemaņas, kā arī ziedojot līdzekļus pirmās studentu preklīnikas izveidošanai Stomatoloģijas institūtā.
Toreiz redzot un piedzīvojot Amerikas zobārstniecības attīstības līmeni, man bija profesionālais šoks un vienlaicīgi tā bija arī augsta latiņa visai manai turpmākai profesionālai dzīvei, kuras mērķis bija skaidrs – Zobārstniecības fakultātes un Stomatoloģijas institūta attīstība.
Atmiņas par vizīti Bufalo Universitātē un Mirdzas Neideres augstsirdību glabāju kā dārgu pērli.
Pēc manas vizītes Bufalo Mirdza vairākas reizes ieradās Latvijā, lai tuvāk iepazītos ar mūsu speciālistiem periodontoloģijā un orālajā patoloģijā, novadītu pārrunu seminārus un uzdāvinātu jaunākās grāmatas. Viņa turpināja meklēt iespējas mūsu kolēģiem doties uz Bufalo Universitāti un apmeklēt Amerikas zobārstniecības zinātniskos kongresus. Varētu teikt, ka Mirdza veidoja sadarbības tīklu starp Latviešu izcelsmes zobārstiem, ražotāju kompānijām un Sorosa fondu, lai sniegtu palīdzību Latvijas zobārstniecības attīstībai. Pēc neilga laika Mirdza Neidere bija sagatavojusi vizīti un nodrošinājusi finansējumu Terapeitiskās stomatoloģijas katedras pasniedzējām. Viena no tām bija Ingūna Grīnvalde. Viņa atceras, ka 1996. gada brauciens uz Bufalo Universitāti deva jaunu pavērsienu Latvijas periodontoloģijas attīstībā un jaunu mācību programmu izveidošanā. Uzsākt jaunu virzienu nebija viegli, radās daudzas neskaidrības un šaubas, un šādās reizēs varējām saņemt Mirdzas Neideres padomus. Ciešāka profesionālā sadarbība izveidojās arī ar Orālās patoloģijas katedras vadītāju profesori Ingrīdu Čēmu. Par neizsīkstošu entuziasmu Latvijas zobārstniecības izglītības attīstībā Mirdzai Neiderei 2005. gadā tika piešķirts Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktora nosaukums.
Un atkal Mirdza Neidere, ar vēl joprojām zināmu ietekmi Bufalo Universitātē, dedzīgi atbalsta tālāku, jau augstāka līmeņa, sadarbību starp augstskolām. Viņa visas lietas dara ar entuziasmu un no sirds. Sazinoties ar Mirdzu Neideri, es jūtu, ar kādu entuziasmu viņa gatavo kārtējo vizīti mūsu fakultātes periodontoloģijas docētājai un rezidentūras programmas vadītājai Anetei Vaškevičai. Mirdza Neidere visu dara no sirds.
Andris Ābeltiņš, asoc. profesors, RSU Zobārstniecības fakultātes dekāns
Pirmo reizi Mirdzu Neideri satiku 2022. gada 5. maijā, kad biju pirmajā vizītē Bufalo Universitātē. Pirms tikšanās jau biju dzirdējis labus vārdus par viņu no Jāņa Grēviņa un Ilgas Urtānes. Mūsu tikšanās notika BU Zobārstniecības skolā (School of Dental Medicine), kur Mirdza Neidere mūs sagaidīja ar uzrunu skaidrā latviešu valodā.
Tālāk bija vairākas tikšanās ar Bufalo Universitātes Zobārstniecības fakultātes pārstāvjiem, kurās Mirdza Neidere ņēma aktīvu dalību un varēja redzēt, ka viņai bija liela autoritāte Amerikas kolēģu vidū. Tikšanās bija ļoti veiksmīgas, un radās priekšnosacījumi tālākai sadarbībai starp universitātēm. Tika panākta vienošanās par Anetes Vaškevičas vizīti Bufalo Universitātē 2023. gada rudenī uz 1 mēnesi, un šīs vizītes izmaksas segtu Mirdza Neidere no saviem personiskajiem līdzekļiem.
Starp BU un RSU 2023. gada aprīļa beigās oficiālā vizītē tika noslēgts līgums par sadarbību zobārstniecības jomā. Līguma parakstīšanas ceremonijā piedalījās arī Mirdza Neidere.
Pēc līguma ceremonijas norisinājās neformāls pasākums School of Dental Medicine, kur bija uzaicināti kolēģi no zobārstniecības specialitātēm un RSU delegācijas pārstāvji. Nākamā bija pilna darba diena ar pārrunām par iespējamo sadarbību, kurā aktīvu dalību ņēma Mirdza Neidere. Vizīti BU uzskatu par ļoti veiksmīgu, un par vienu no veiksmi veidojošajiem faktoriem uzskatu Mirdzas Neideres veikumu BU. Profesores tiešums, asais prāts un lieliskās komunikācijas spējas bija mūsu sadarbības garants.
Tuvojoties Mirdzas Neideres 90 gadu jubilejai, ko atzīmēsim šī gada 21. augustā, Zobārstniecības fakultātes vārdā pateicamies par neizsīkstošu ieguldījumu Latvijas zobārstniecības izglītības attīstībā. Jubilārei vēlam možu garu, dzirkstošu entuziasmu, labu veselību un būt gandarītai par padarīto.
Vēlējumam pievienojas arī LĀZA valde un visi kolēģi, kuriem ir bijusi iespēja būt kopā ar profesori Mirdzu Neideri. Daudz laimes, jubilār!