Drukāt

Skats uz Covid-19 skarto gadu

Autors MD Ēriks Niedrītis, internists, ģimenes ārsts, LĀZA valdes loceklis.

MD Ēriks Niedrītis ar kolēģiem Longailendas ebreju medicīnas centrā. 2020 gada decembrisCovid-19 vīruss uzsāka uzbrukumu Ņujorkai 2020. gada marta vidū. Pirms tam mēs sekojām pirmajiem saslimšanas gadījumus Sietlā.  Es strādāju Longailendas ebreju medicīnas centrā. Dežūrēju sestdien un svētdien, 28. un 29. martā.  Sestdien slimnīcā stacionējām 75 gadus vecu vīrieti.  Viņam pirms dažiem gadiem bija galvas trauma ar subdurālu hematomu, un sekojoši attīstījās epilepsija. Terapijā vīrietis saņēma fenitoīnu (Dilantin). Kaimiņi bija redzējuši, ka vīram pasliktinās gaita un viņš krita, tāpēc ievietoja slimnīcā ar aizdomām par Dilantin toksēmiju.  Temperatūra 37,8 C°, skābeklis 91%, bet pacients bija smēķētājs. WBC normāls.

Pacienta uzvedība bija neadekvāta, viņš rāva nost slimnīcas pidžamu, temperatūra cēlās, skābeklis kritās un elpošana bija apgrūtināta. Pacients bija jāpieslēdz pie elpošanas ventilatoru. Radās aizdomas par Covid. Tas bija mūsu pirmais slimības gadījums.  Devām azythromycin, vitamīnu C utt. Nākoša rītā pacientam iestājās asistolija. KPR neizdevās, un pacients mira.  Covid analīze, ko noteica jau pēc nāves, bija pozitīva. Liels bija medicīnas darbinieku uztraukums mana nodaļā.
Pēc tam sekoja arvien vairāk Covid pacientu slimnīcā. Aprīlī mums bija pāri par 550 pacientiem un apmēram 125 bija pieslēgti mākslīgai plaušu ventilācijai. Slimnieki gulēja mācību auditorijā, operāciju zālēs, darbinieku atpūtas istabās un daudz kur citur. Tika mobilizēti subspeciālisti. Strādāt Covid nodaļās palīgā nāca dermatologi, ķirurgi, acu ārsti un citi speciālisti. Man slimnīca lika strādāt 11 dienas un pēc tam deva vienu brīvu dienu. Pēc tam samazināja darba intensitāti uz sešām darba dienām un vienu brīvu dienu. Sākumā trūka maskas N95, sejas vairogi un cits aizsarg inventārs. Visi strādāja uztraukumā par mūsu pašu un ģimenes veselību. Bija bailes, ka mēs vīrusu aiznesīsim uz mājām mūsu tuviniekiem. Visi rakstījām jaunus testamentus. 
Kad braucu no slimnīcas mājās, noslaucīju auto stūri un kloķus ar salvetēm, lai būtu vīrusbrīvs nākamam braucienam. Slimnīcas netīrās drēbes novilku garāžā. Skrēju nomazgāties karstā dušā. Uzvilku tīras drēbes, kuras nekad nav bijušas slimnīcā. Izmazgāju slimnīcas drēbes. Notīrīju atslēgas, ID karti, maku un brilles ar salvetēm. Tad atļāvos iedzert vienu džinu ar toniku. Gāju agri gulēt, lai sargātu imunitāti. Atteicos tikties ar ģimeni un draugiem.
Ļoti reti gāju uz pārtikas veikalu, bet tad gan sapirkos lielos kvantumos ēdienu. 24 stundas neaiztiks palika jaunais pasts.

15. aprīlī mani intervēja LTV Ziņu dienesta redaktore Anna Ūdre. Pasaules panorāmas ziņu programmā stāstīju par apstākļiem Ņujorkā.[1] Trīs nedēļas visiem slimnīcas darbiniekiem bija īpaši saspringtas – visi strādājām kā zaldāti frontes līnijā. Vien pāris nedēļu laikā iegūtā pieredze un zināšanas bija milzīgas. Vīruss skar ne tikai gados vecākus un slimus cilvēkus, bet arī jauniešus, kuriem kādu iemeslu dēļ bijusi novājināta imunitāte. Neviens ASV neparedzēja, ka vīrusa uzliesmojums būs tik nopietns. Sākotnēji arī netika veikts pietiekami daudz Covid-19 testu, pārbaudīja tikai tos, kuriem bija redzami simptomi. Bija gan arī patīkami pārsteigumi – šajā laikā varēja novērot īpašu cilvēku solidaritāti un labsirdību citam pret citu. Piemēram, kaimiņi man izgatavoja sejas vairogu, lai es būtu labāk pasargāts, bet vietējā picērija ārstiem atsūtīja 35 picas kā ziedojumu. Sazinājāmies telefoniski gan kolēģi, gan draugi un radi, jo visi viens par otru ļoti uztraucās un raizējās. Tumšajās stundās īpaši izgaismotas tika daudzas pazīstamas ēkas, to skaitā "Empire State Buiding", kas iedegās sarkanā un baltā krāsā par godu mediķiem un palīdzības dienestu darbiniekiem. Ņujorkas pilsēta bija tukša. Priekšpilsētas ielas arī tukšas. Cilvēki dzīvoja mājās, nekur negāja, nepulcējās. Ja aizgāja uz pārtikas veikalu, ievēroja to divu metru distanci no citiem. Visi vilkām maskas arī ārpus darba un mājas, mazgājām rokas un uzmanījāmies. Bet slimnīcā no aprīļa vidus ieviesa ātro testu, kas ļāva vien sešās minūtēs noteikt, vai pacients ir inficēts ar Covid-19, kā arī radīja darbiniekiem iespēju pārbaudīt sevi.
Covid izsargāšanās procesu turpināju līdz jūlijam, kad Covid pacienta skaits nokritās slimnīcā līdz nullei. Visi ievilkām elpu un cerējām, ka Covid neatgriezīsies. Diemžēl ar auksto laiku vīruss Ņujorkā atgriezās. 5 pacienti septembrī, 15 – oktobrī, 60 – novembrī un 125 – decembrī. Mirstība gan ir uz pusi mazāka, jo tagad labāk protam ārstēt slimos.
Drūms brīdis bija visai slimnīcai, kad no Covid nomira Patoloģijas departamenta vicepriekšnieks. Covid ķēra visus. Ņujorkas štatā decembra vienā nedēļā bija trīs tūkstoši jaunu pacientu dienā, decembra vidū bija desmit tūkstoši nedēļā, bet nomācošā atmosfēra izmainījās, jo parādījās cerība – vakcīna.
Pirmdien, 2020. gada 14. decembrī manā darba vietā Longailendas ebreju slimnīcā bija ļoti lieli svētki, jo mana kolēģe bija pirmā visā ASV, kura saņēma Pfizer Covid vakcīnu! Potēšanu pārraidīja visā Amerikā un pasaulē, ieskaitot LTV Panorāmas programmu Latvijā!  Slimnīcā visi darbinieki bija pārsteigti un priecājās, ka mūsu slimnīca saņēmu šo lielo godu – būt pirmā visā valstī! Vakcīnas atlidoja 5:40 pirmdienas rītā JFK lidlaukā, speciāli transportētas -80 C no Pfizer laboratorijas Kalamazū. Jau 9:20 no rīta preses klātbūtnē medmāsa Sandra Lindsay saņēma pirmo vakcīnu. Mēs, kuri visu šo laiku kalpojām bailēs, ka mums var pielipt šī briesmīgā nelaime, ārstējot Covid pacientus, saņēmām šīs fantastiskās ziņas ar prieku, smaidu un miera sajūtu! Slimnīcā svinējām slimnīcas, Amerikas un pasaules veselības svētkus!
Tajā paša pēcpusdienā man zvanīja KV TV ziņu programma. Korespondente Anna Ūdre ZOOM vietnē intervēja mani par maniem iespaidiem – būt lieciniekam vēsturiskam momentam – pirmā potēšana ASV. Teicu, ka pote ir Ziemsvētku dāvana mums un visai pasaulei! Intervija tika pārraidīta kā svarīgākā ziņa otrdienas vakara LTV Panorāmā.
Katru dienu tagad darbinieku veselības dienests (Employee Health Service), izvērtējot katra darbinieka riskus sakarā ar Covid, aicina potēties, sākot ar visvairāk apdraudētajiem – medmāsas, ārstus un citus darbiniekus. Piektdienas pēcpusdienā, 18. decembrī, man pienāca no dienesta aicinājumu ierasties sestdienas rīta uz potēšanos. Nakts pagāja raižpilnās domās par potēšanas riskiem, kam par iemeslu bija gan mediju spekulācijas par šo tēmu, gan mana paša alerģiskā reakcija jaunībā, kad bija jādodas uz slimnīcu, jo sapampu no bišu kodiem, palīdzot druvā tēvam noņemt medus rāmjus no stropiem.
Uz vakcināciju ierados 7os no rīta, jo biju pirmais sarakstā. Adata bija ļoti tieva un nesāpēja. Četras medmāsas piedalījās vakcinācijā un arī dokumentācijā. 15 minūtes viņas mani uzmanīja, vai negadās kāda nevēlama reakcija, bet es tajā laikā jutos tā, it kā man milzīga nasta būtu nocelta no pleciem. Mani pārņēma milzīgs atvieglojums un laimes sajūta, kā eiforija. Jutu, ka šai nejaukai nelaimei gals drīz būs klāt un varēsim atgriezties vecajās laimīgajās sliedes!
Pirms Ziemsvētkiem 10,000 Northwell Health 22 slimnīcu darbinieki saņēma vakcīnas. Līdz šim nevienam nav bijušas blakusparādības, izņemot sāpes vakcinācijas vietā. Es pats vēl arvien jūtos laimīgs, vesels un atvieglots pēc mēnešiem ilgā sasprindzinājuma.
Otro Pfizer vakcīnu saņēmu 10. janvārī. Lai panāktu kolektīvo jeb bara imunitāti (herd immunity),vajadzēs vakcinēt 75-80 % iedzīvotāju. Iesaku visiem potēties, lai cilvēce šo Covid vīrusu uzvar, un varēsim 2021.gadā dzīvot veselīgi un laimīgi radu, draugu un tautu pulkā!



[1] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/covid-19-frontes-linija-nujorkas-arsta-niedrisa-ikdiena.a355995/

Drukāt

Gadumijas sveiciens

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

 Rāmi aiziet

 Garām gads pēc gada,

 Ticu: vada

 Arī mani Dievs,

 Un es lieku

 Sirdij zvanīt prieku -

 Savu sapņu kalnā pakāpies.

 

  /Leonīds Breikšs/

Drukāt

Vakcīna kā Ziemassvētku dāvana

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Dr. Ēriks Niedrītis (ASV), LĀZA valdes loceklis15. decembris ir kā svētki un bezmaz vai jāraud, atceroties, cik grūti bijuši šie mēneši, – tā LTV raidījumam “Panorāma” saka LĀZA valdes loceklis Ēriks Niedrītis. Viņš ir ārsts klīnikā, kurā Amerikas Savienotājās Valstīs (ASV) pirmie Covid-19 vakcīnu saņēma viņa kolēģi. 

“Vasarā bija nulle pacientu, septembrī bija pieci, oktobrī – 15, novembrī – 60. Tagad ir ap simts. Visā Ņujorkas štatā pēdējā statistika ir tāda, ka pēdējo nedēļu bija trīs tūkstoši jaunu pacientu dienā, šonedēļ ir desmit tūkstoši jaunu pacientu ar diagnozi. Pašlaik attīstās tas vilnis, un nav zināms, cik tālu tas turpināsies. Tāpēc tā ir tik patīkama Ziemassvētku dāvana, ka mums tās potes tagad ir kā dāvana mums, visai pasaulei, visiem cilvēkiem,” saka Ēriks Niedrītis.