15. decembris ir kā svētki un bezmaz vai jāraud, atceroties, cik grūti bijuši šie mēneši, – tā LTV raidījumam “Panorāma” saka LĀZA valdes loceklis Ēriks Niedrītis. Viņš ir ārsts klīnikā, kurā Amerikas Savienotājās Valstīs (ASV) pirmie Covid-19 vakcīnu saņēma viņa kolēģi. 

“Vasarā bija nulle pacientu, septembrī bija pieci, oktobrī – 15, novembrī – 60. Tagad ir ap simts. Visā Ņujorkas štatā pēdējā statistika ir tāda, ka pēdējo nedēļu bija trīs tūkstoši jaunu pacientu dienā, šonedēļ ir desmit tūkstoši jaunu pacientu ar diagnozi. Pašlaik attīstās tas vilnis, un nav zināms, cik tālu tas turpināsies. Tāpēc tā ir tik patīkama Ziemassvētku dāvana, ka mums tās potes tagad ir kā dāvana mums, visai pasaulei, visiem cilvēkiem,” saka Ēriks Niedrītis.

 Kad rudens košās lapas nokritušas, zeme vēsa un gaida sniegu,   kad lietus lāses kā asaras ik dienu rit pār logu stikliem, Gaismas   ceļā devies bērnu ārsts, savulaik LĀZA vicepriekšsēdis Edvards   Egils Zālītis. 25. novembris ir skumja diena ģimenei, skumja   diena  tā ir arī visiem, kas ir Egilu pazinuši.

  Visdziļākā līdzjūtība Dacei Micānei -Zālītei un dēlam Krišjānim.

  Cik klusi tumst...

Cik klusi tumst!
Kā apskauj zemi ēnas -
Kā sāpes sirdi, kura dziestot skumst.
Cik klusi tumst!

Cik īss bij rīts!
Cik diena ātri beidzās!
Krīt saules biķer’s, mulsi izbaudīts.
Cik īss bij rīts -
Tā dzīves prieks un mīla garām steidzas.

Kā lapas trīc,
Paretam krītot pļava!
Krīt dienai vaiņags zelta lapām līdz...

Cik klusi tumst!
Ir karstā kalngalā, ir vēsā gravā
Cik klusi tumst...

/Kārlis Štrāls/