Drukāt

IN MEMORIAM Dr. Juris Miervaldis Mačs (1934-2026)

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Dr. Juris Miervaldis Mačs (1934. gada 10. marts – 2026. gada 8. oktobris)

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) ar skumjām atvadās no ilggadējā biedra, izcilā latviešu izcelsmes ķirurga Dr. Jura Miervalda Mača, kurš 2026. gada 8. oktobrī 92 gadu vecumā devies mūžībā Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa mūžs bija veltīts medicīnai, pacientiem un ārstu profesionālās izglītības attīstībai, vienlaikus saglabājot ciešu saikni ar Latviju un tās mediķiem.

Juris Mačs dzimis 1934. gada 10. martā Rīgā, evaņģēliski luteriskā mācītāja Edmunda Mača ģimenē. Viņa tēvs pirms Otrā pasaules kara kalpoja Limbažu draudzē, bet vēlāk trimdā turpināja garīdznieka darbu ASV. Kara un pēckara notikumi Maču ģimeni aizveda bēgļu gaitās, un 1949. gadā tā izceļoja uz Ameriku, apmetoties Vašingtonas štatā.

Juris Mačs studēja bioloģiju un ķīmiju Takomas College of Puget Sound, bet 1962. gadā absolvēja Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolu. Pēc ķirurģijas specializācijas un darba vairākās ASV pilsētās. Profesionālās pilnveides un ķirurģiskās prakses gaitas viņu aizveda uz Minesotu, Čikāgu un Kaliforniju, tomēr īpaša vieta viņa dzīvē bija Vašingtonas pavalstij. 1969. gadā viņš sāka strādāt Grays Harbor Community Hospital Aberdīnā, Vašingtonas štatā. Šai slimnīcai un tās pacientiem viņš palika uzticīgs 46 gadus – līdz aiziešanai pensijā 2015. gada nogalē.

Dr. Mača ieguldījums sniedzās tālu ārpus operāciju zāles. Viņš bija viens no neatliekamās medicīniskās palīdzības un traumu aprūpes sistēmas veidotājiem Grays Harbor reģionā, pirmais turienes neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta medicīniskais vadītājs. Viņš organizēja mediķu apmācību, izglītoja neatliekamās palīdzības speciālistus un ķirurgus, palīdzēja pilnveidot traumu pacientu aprūpi Vašingtonas štatā.

Viņa pašaizliedzīgais darbs guva augstu profesionālu novērtējumu. Jau 2005. gadā slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa tika nosaukta viņa vārdā – Dr. Juris Macs Emergency Department. Savukārt 2013. gadā Amerikas Ķirurgu koledžas Vašingtonas nodaļa viņam piešķīra balvu par mūža ieguldījumu medicīnā.

Kolēģi Dr. Maču atceras kā izcilu ķirurgu, prasīgu, bet atsaucīgu skolotāju un cilvēku, kuram pacienta intereses vienmēr bija pirmajā vietā. Viņa ieguldījums turpina dzīvot gan paša ārstētajos pacientu tūkstošos, gan ārstu un neatliekamās palīdzības speciālistu paaudzēs, kurām viņš nodevis savas zināšanas un pieredzi.

Neraugoties uz garajiem Amerikā nodzīvotajiem gadiem, Juris Mačs saglabāja piederību latviešu sabiedrībai un medicīnas profesionālajai kopienai. Viņš bija uzticīgs LĀZA biedrs un apvienības darbības atbalstītājs, kuram nebija vienaldzīga Latvijas medicīnas attīstība un jauno ārstu izaugsmes iespējas.

Par viņa atsaucību liecina arī konkrēti darbi. 2018. gadā Juris Mačs kopā ar LĀZA kolēģi Dr. Zaigu Alksni-Phillips palīdzēja Latvijas bērnu ķirurgam Dr. Ģirtam Aleksejevam profesionālās pieredzes apmaiņā Sietlas Bērnu slimnīcā (Seattle Children's Hospital). Ģirts Aleksejevs vēlāk laikrakstā Laiks īpaši pateicās abiem kolēģiem par sniegto atbalstu. Tas ir viens no piemēriem tam, kā latviešu ārstu savstarpējā solidaritāte pāri valstu robežām dod iespēju iegūt jaunas zināšanas un nodot tās tālāk Latvijā.

Jura Mača mūžs ir apliecinājums tam, cik daudz viens cilvēks spēj paveikt, apvienojot profesionālu izcilību, neatlaidību un cilvēcīgu atbildību. Viņš piederēja tai latviešu ārstu paaudzei, kurai vēstures notikumi lika veidot dzīvi svešumā, taču kura ar savu darbu guva atzinību mītnes zemē un nezaudēja saikni ar dzimteni.

LĀZA izsaka visdziļāko līdzjūtību Jura Mača ģimenei, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

Gaiša un pateicības pilna piemiņa Dr. Jurim Miervaldim Mačam!

Drukāt

In memoriam Visvaldis Georgs Nagobads (1918-2023)

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Visvaldis Georgs Nagobads (1921-2023)2023. gada 31. marta rīts bija brīdis, kad sākās jauns ceļš – ceļš mūžībā – ārstam Visvaldim Georgam Nagobadam. Šīs zemes ceļus viņš bija staigājis 101 gadu. Tas ir gana garš un notikumiem bagāts ceļš. Latviešu ārstu un zobārstu apvienībā viņam bija īpaša loma, jo Dr. Nagobads bija viens no organizācijas veidotājiem, gadu skaitā visbagātākais tās biedrs un arī vienmēr klātesošs gan domās, gan arī darbos. Vēl 2022. gada 30. jūnijā Visvaldis Nagobads kopā ar LĀZA biedriem un draugiem atzīmēja organizācijas 75 gadu jubileju Minesotā. Prof. Jāņa Tupeša vārdi šajā konferencē bija par to, kas ir laime. Tik it kā ierastas trīs lietas – ja ir, ko darīt, ja ir, ko mīlēt un ja ir, uz ko cerēt. Un tāda bija Visvalža Nagobada dzīve – darbīga, mīlestības piepildīta un mūžīgā ticībā un cerībā labajam cilvēkos!

Visvaldis Georgs Nagobads dzimis 1921. gada 18. novembrī Rīgā tolaik pazīstamā sabiedriskā darbinieka un Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas direktora Ernesta Nagobada ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas Visvaldis Nagobads uzsāka studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Pēc pirmajiem diviem studiju kursiem sākās karš un Nagobadu iesauca latviešu leģionā, kur viņš dienēja sanitārajā rotā un strādāja frontes slimnīcā kopā ar citiem latviešu ārstiem – Pauli Dzintaru, Raini Bērziņu, Kārli Zvejnieku. 1944. gadā Nagobads nonāca bēgļu nometnē Tībingenē, Vācijā (franču zonā). 1951. gadā Tībingenes Universitātē Visvaldis Nagobads pabeidza medicīnas studijas un ieguva ārsta diplomu, un jau jūnijā izceļoja uz ASV, kur sākumā strādāja par sanitāru  slimnīcā, bet trīs mēnešos jau apguva angļu valodu tiktāl, ka varēja strādāt zviedru hospitālī par internu. Tālāk jau sekoja studijas rezidentūrā Minesotas universitātē un pētījumi tolaik jaunā jomā – hormonu terapija. Visvaldis Nagobads lasīja un tulkoja no angļu valodas grāmatas par moderno medicīnu. Vācu un franču valodu abi ar māsu Ainu viņi bija apguvuši jau bērnībā, tēva mudināti.

1958. g. Nagobads uzsāka darbu kā Minesotas Universitātes hokeja komandas ārsts, bet 1967. gadā kļuva par ASV hokeja valstsvienības ārstu. Nagobads ir pirmais latviešu ārsts, kurš 1984. gadā ieguvis Fellow American College Sports Medicine grādu. Līdz pat 1990. gadam viņš bija ne tikai ASV hokeja valstsvienības ārsts, bet arī padomdevējs trenerim un hokejistu draugs un dažbrīd pat audžutēvs. Visiem latviešiem neaizmirstams ir 1980. gads, kad ASV hokeja izlases komanda, kuras sastāvā lielākā daļa bija studenti, uzvarēja pasaules hokejā dominējošo Padomju Savienības komandu Leikplesidas (NY) Olimpiskajās spēlēs. Visvaldis Nagobads par savu dzīvi sportā ir sarakstījis grāmatu Gold, Silver, Bronze. Grāmatas vāku rotā foto no gaviļu mirkļa 1980. gada spēlē, kad Dr. Nagobads finālā uzskrējis uz ledus laukuma un apkampies ar vienu no izlases zvaigznēm Džimiju Kreigu (Jim Creig). Autors grāmatu ar ierakstu 2016. gada 5. janvārī ir dāvinājis arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

„Viņš ir viens no visvairāk mīlētajiem un cienītajiem cilvēkiem hokeja sportā,” par mūsu tautieti Dr. med. Visvaldi Nagobadu teicis ASV Hokeja federācijas prezidents Ron Degregorio. 

Dr. Nagobads pats pirmais saņēmis Starptautiskās ledus hokeja federācijas (IIHF) Paul Loicgq balvu (2003. gadā), kā arī ir pirmais latvietis un pirmais ārsts, kurš uzņemts ASV Hokeja Slavas zālē (Hall of Fame) 2010. gadā.

Visvaldis Georgs Nagobads bija to ārstu vidū, kas 1989. gadā ar pirmo tiešo reisu no Helsinkiem ieradās Rīgā (toreiz vēl Latvijas PSR galvaspilsētā) uz Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu. Abi kopā ar māsu Ainu viņi ieelpoja ne tikai Latvijas lauku ziedu smaržu, bet paši atnesa brīvības elpu Latvijai. Aina Nagobads-Ābola pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kļuva par Latvijas vēstnieci Francijā, bet Visvaldis Nagobads Dzimtenes mīlestības vadīts, ilgus gadus centies, cik vien iespējams, palīdzēt Latvijas sportam un sporta medicīnai, palikdams ASV. Savulaik iesācis sūtīt uz Latvijas Traumatoloģijas slimnīcu ģipsi, šuves, dažādas ortopēdijas lietas, palīdzējis organizēt Latvijas ārstu tālākizglītošanos ASV un sadarbības veidošanu ar kolēģiem Eiropā. Dr. Nagobads arī palīdzējis likt pamatus sporta medicīnas attīstībai Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Dr. Nagobads kā līdzdalībnieks un atbalstītājs darbojies Pasaules latviešu Trīszvaigžņu spēļu organizēšanā Latvijā, kuru pirmās sacensības notika 1993. gadā Valmierā. Vienmēr centies būt klāt Latvijas ārstu kongresos. Visvaldis Nagobads bijis arī Amerikas Latviešu apvienības Sporta nozares valdes loceklis. 2001. gadā viņš apbalvots ar Latvijas augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

2011. gadā Visvaldis Nagobads saņēma Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukumu. Latviešu ārstu un zobārstu apvienība 2016. gadā un arī 2022. gadā Visvaldim Georgam Nagobadam pasniedza Atzinības rakstu kā vienam no LĀZA dibinātājiem 1947. gadā Eslingenē un pateicās viņam par ieguldījumu ārzemju latviešu ārstu apvienošanā un apvienības darba veicināšanu, bet 2018. gadā V. Nagobads saņēma PBLA balvu par mūža ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē ar savu darbu hokeja un sporta medicīnā ASV, kā arī nenogurstošu palīdzību Latvijai, veidojot Latvijas sporta medicīnas pamatus pēc valsts neatkarības atgūšanas. Dr. Nagobads bijis arī Daugava Vanagu mūža biedrs (Milvoku apvienībā).

Garajā dzīves ceļā bija uzkrātas daudzas atziņas, ar kurām Visvaldis Nagobads dāsni dalījies arī intervijās un aprakstos, kas tapuši gan Latvijas presē, gan ārpus tās. Nenovērtējams devums bija arī viņa klātbūtnes valdzinājumam, viņa smaids un draudzīgais rokas spiedienam. Ir cilvēki, kuri ir kā iedvesmas avots. Dr. Nagobads tāds bija.

“Mēs visi esam zaudējuši lielu patriotu, humānistu, personību, lielu cilvēku, kolēģi, draugu. Mēs viņu vienmēr atcerēsimies. Un Mūžīgā Gaisma lai atspīd viņam! Lai viņam vieglas trimdas smiltis…” Ar šiem Dr. Jāņa Dimanta vārdiem mēs atvadāmies no Visvalža Georga Nagobada un izsakām dziļu līdzjūtību ģimenei.

Drukāt

Georgam Andrejevam dāvātais laiks - deviņi gadu desmiti

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Georgs Andrejevs (1932-2022)Ārstam Georgam Andrejevam liktenis bija dāvājis deviņus gadu desmitus. Par šo dāvanu mēs visi, kas zinājām profesoru, un arī tie, kas personīgi viņu nepazina, varam būt pateicīgi, jo pasaules telpā Georgs Andrejevs vairoja labo, cēlo, cilvēcisko. Viņa devumu ne tikai anestezioloģijā, bet vispār medicīnā, nevar pārvērtēt. Viņa personības devumu Latvijas sabiedrības ētisko pamatu stiprināšanā vēl neesam izmantojuši. Latviešu ārstu un zobārstu apvienība ir patiesi lepna, ka Georgs Andrejevs daudzus gadus bija arī LĀZA biedrs.

2018. gada 30. oktobrī Georgs Andrejevs, atzīmējot savu 86. dzimšanas dienu, dāvāja mums savu grāmatu “Man dāvātais laiks”, ko klajā laida izdevniecība Zvaigzne ABC. 1300 lapaspusēs ir iegūlis tik daudziem zināmā anesteziologa, pedagoga, politiķa, diplomāta un godavīra dzīves ceļš. Viņa skolotie ārsti tagad strādā daudzviet pasaulē un noteikti ne vienu reizi vien ar pateicību piemin savu skolotāju. Georgs un Anita Andrejevi ir izveidojuši stipendiju, ko aprūpē Vītolu Fonds. Medicīnā pavadīti vairāk nekā 30 gadi - no studenta un ātrās medicīnas palīdzības feldšera, ārsta, nodaļas vadītāja, augstskolas pasniedzēja - asistenta, docenta un profesora, katedras vadītāja līdz Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim. Atmodas laikā Georgs Andrejevs aktīvi iesaistījās Tautas frontes aktivitātēs, bijis Latvijas Augstākās Padomes deputāts un balsojis par 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju. Viņš bijis atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, Latvijas vēstnieks Kanādā, Eiropas Padomē Strasbūrā, bijis Eiropas Parlamenta deputāts. Esot pensijā, Georgs Andrejevs veica sabiedrisku darbu kā Ārlietu ministrijas goda vēstnieks, kā viens no sabiedriskās organizācijas ,,Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” dibinātājiem.

Domāju, ka nav tāda ārsta, kuram ziņa, ka Georgs Andrejevs devies mūžības ceļos, neiekristu sirdī kā asa sāpe. Vissiltākie līdzjūtības vārdi Anitai Andrejevai un visai ģimenei, un vienlaikus arī liela pateicība, jo Georgs Andrejevs bija tik cieši saistīts ar savējiem, ka visi, kas izjuta viņa klātbūtni, vienlaikus juta arī viņa ģimenes atbalstu.

Īss Georga Andrejeva dzīves gājums

Georgs Andrejevs (dzimis 1932. gada 30. oktobrī Tukumā, miris 2022. gada 16. jūlijā) bija Latvijas ārsts, diplomāts un politiķis. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Dzimis Tukumā. 1948. gadā ar izcilību beidzis Tukuma sākumskolu un 1952. gadā Tukuma 1. vidusskolu. Pēc tam izvēlējies studēt medicīnu. 1953. gadā absolvēja RMI, kur ieguva doktora grādu medicīnā. 1959. gadā absolvēja ārstu kvalifikācijas fakultāti Maskavas Centrālajā ārstu kvalifikācijas institūtā. Pēc tam no 1961. līdz 1984. gadam turpināja studijas anestezioloģijā un intensīvās terapijas medicīnā (Maskavā, Ļeņingradā, Kijivā un Vīnē). 1964. ieguvis maģistra grādu medicīnā, 1972. gadā kļuva par Medicīnas zinātnes doktoru. 1991. gadā viņam piešķirts habilitētā doktora (habil. medicinae doctoris) grāds. No 1995. gada Anesteziologu karaliskās koledžas (Apvienotā Karaliste) ievēlēts biedrs. No 1996. gada Eiropas Anesteziologu Akadēmijas biedrs un no 1997. gada Vācu Anesteziologu sabiedrības biedrs.

Darbība politikā - 1990. gadā tika ievēlēts Augstākajā padomē no LTF saraksta. Balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990. un 1991. gados. Bija Ārlietu ministrs Ivara Godmaņa pirmajā valdībā. 1993. gadā ievēlēts 5. Saeimā. Bija Valda Birkava valdībā. No 1995. līdz 1998. gadam bija vēstnieks Kanādā. No 1998. līdz 2004. gadam bija Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē.

Miris 2022. gada 16. jūlijā.