Drukāt

Par konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Vēstule Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai

2020. gada 31. janvārī

Mēs, apakšā parakstījušās organizācijas diasporā un Latvijā, izsakām atbalstu Ziņojumā definētajam reformas mērķim: veidot pārredzamu, atbildīgu, uz augstākās izglītības un pētniecības izcilību vērstu un starptautiskai praksei atbilstošu augstskolu iekšējās pārvaldības struktūru, tā paaugstinot augstākās izglītības kvalitāti un radot jaunu augstākās izglītības kvalitātes modeli, kura centrā ir četri elementi: studenti, akadēmiskais personāls, resursi un regulējums.

Mēs piekrītam, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmai ir jāmainās un augstskolu pārvaldības modelim ir jānodrošina organizāciju darbības efektivitāte, caurspīdīgums, jāievēro taisnīgums un atbildība. Tas ir svarīgi mūsu tautas attīstībai, izaugsmei, tās stiprumam un krietnumam.

Vienlaikus augstākās izglītības iestādēm ir jākļūst arī atvērtākām pasaulei, tām jārāda piemērs sabiedrībai. Latvijas augstskolām ir jābūt sadarbības partnerim vadošajām pasaules augstskolām, lai veicinātu mūsu valsts tālāku izaugsmi!

Mēs kā organizācijas, kurus mērķis ir veicināt starpvalstu sadarbību, aicinām aktīvāk Augstskolu likumā inkorporēt Diasporas likumā pausto mērķu ietvaru. Lai to panāktu, mēs iesakām: 

  • ņemt piemēru no pasaules vadošajām augstskolām, kas visas cīnās par spēcīgāko pasniedzēju un zinātnieku piesaisti tām. Lai akadēmiskā procesā ienāktu zinoši cilvēki no konkrētām nozarēm un atrautība starp akadēmisko un uzņēmējdarbības, juridisko un veselības aprūpes vidi samazinātos, būtu svarīgi nojaukt barjeras, kas tam traucē. Piemēram, medicīnā par (non-tenured) docentu, asociēto profesoru, profesoru (profesors apmācītājs, bet ne zinātnieks) var kļūt ārsti, kam ir noteikts skaits un atbilstošas kvalitātes publikācijas vai arī starptautiska izcilība savā nozarē, bet nav zinātņu doktora grāda. Tieši tāpat juridiskajā un uzņēmējdarbības jomā. Latvijā mākslā un mūzikā likumdošana jau ir noteikusi šīs izcilības slieksni, un akadēmiskos spēkus ievēl bez zinātņu doktora grāda – tātad precedents jau ir;
  • diasporas pārstāvjiem no valstīm, ar kurām Latvija pieļauj dubultpilsonību, diplomu, zinātnisko grādu un akadēmisko ievēlēto pozīciju atzīšanas procesu pielīdzināt procesam, kas pastāv starp ES dalībvalstīm;
  • izmantot diasporas organizāciju biedru starptautisko pieredzi un zināšanas, piesaistot tos tālākā darbā pie Augstākās izglītības likuma izstrādes, izmantot Eiropas valstu labo praksi un kvalitātes standartus, lai Latvijas sabiedrībai būtu pieejama kvalitatīvāka augstākā izglītība.

Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste teica “Kā bijis, tā nevar vairs palikt”. Mums ir gan drosme, gan vajadzība mainīties.

 

Kristīne Saulīte, valdes priekšsēde, Pasaules Brīvo latviešu apvienība

Ieva Siliņa, valdes priekšsēde, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

Uģis Gruntmanis, valdes priekšsēdis, Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība

Sandra Martinsone, apvienības vadītāja, Latvijas izcelsmes Studentu un pētnieku apvienība Lielbritānijā