Ferdinands Valdmanis

LĀZA priekšsēdis no 1976. līdz 1978. gadam.

Dzimis 1910. gada 30. janvārī Rīgā. Beidzis Latvijas valsts konservatorijā bazūnes klasi ar brīvmākslinieka grādu 1934. gadā. Spēlēja Rīgas radiofona un Nacionālās operas orķestrī. Līdztekus mūziķa darbam mācījās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē un to pabeidza 1942. gadā. Darbojās par ārstu Rīgas vēža klīnikā, specializējās rentgenoloģijā un staru terapijā. 1944. gadā Latvijas konservatorijā viņu ievēlēja par mācībspēku un Valdmanis vadīja bazūnes klasi. Trimdas gaitās nonāca bēgļu nometnē Fišbahā pie Nirnbergas, Vācijā. Tur nodibināja un vadīja 70 balsu jaukto kori un 1946. gadā ar to piedalījās Franku novada dziesmudienās Fišbahā, Ansbahā, Augsburgā un bija šo pirmo trimdas lielsarīkojumu virsdiriģents. Valdmanis 1949. gadā devās uz Ameriku un nonāca Grandrapidos, Mičiganas pavalstī, muzicēja turienes simfoniskajā orķestrī. 1951.gadā nodibināja ģimenes dzīvi ar ārsti Ainu Štolceri.

Valdmanis 1954. gadā atjaunoja ārsta tiesības Amerikā, darbojās Grandrapidu slimnīcā par rentgenologu. Vēlāk Mičiganas universitātes (Grandrapidos) mācībspēks radioloģijā (līdz 1980. gadam). F. Valdmanis aktīvi piedalījās latviešu sabiedriskajā dzīvē, 1961. gada 25. novembrī izveidoja un vadīja LĀZA Mičiganas kopu, bet no 1973. gada bija LĀZA valdes loceklis (biedrzinis); vadīja ev.-lut. draudzes kori, sarīkojumus kuplināja ar čella spēli. Bija korporācijas Letonija biedrs kopš 1938. gada. Miris 1998. gada 26. martā ASV.