Eduarda Upenieka piemiņai

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

EDUARDS UPENIEKS -Ārsts, medicīnas doktors, sabiedrisks darbinieks

1920.gada 10. decembris, Vārkava, Latvija -2017. gada 6.oktobris Toronto, Kanāda

Dzimis Vārkavas pagasta Šķilteros Preiļupes krastā pie ietekas Feimankā, vietā, kurā dzimis arī viņa tēvs Ignats Upenieks. Māte Marija Strode nākusi no Litiniškām. Eduards bija jaunākais bērns ģimenē, kurā jau auga 16 gadus vecais brālis Aloizs, 10 gadus vecā māsa Paulīne un 2 gadus vecākā māsa Monika. Māsiņa Agnese un brālis Jānis bija miruši bērnībā.

Mācības uzsācis 1928. gadā Desetniekos – Ančkinu četrklasīgajā pamatskolā. Mācījies Preiļu pamatskolā (1933 – 1935). 1935. gadā Eduards Upenieks iestājās Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā, kuru pabeidza 1940. gadā un saņēma 1. šķiras apliecību ar tiesībām iestāties universitātē.

1940. gadā Eduards Upenieks iestājās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Nāca 1941. gads un Eduards Upenieks Rīgu atstāja un atgriezās dzimtajās mājās Šķilteros. Līdz mobilizācijai vācu armijā Eduards Upenieks strādāja par skolotāju Preiļu pamatskolā (1940 – 1944). Tuvojās fronte un Eduards Upenieks 1944. g. iesaukts pretgaisa aizsardzības izpalīgu dienestā, kara beigās nonācis Tirolē, Austrijā. No 1945. g. dzīvojis Romā, Romā sācis studēt medicīnu, bet vēl nepabeidzis studijas, 1950. gadā izceļoja uz Kanādu. Atgriezās Eiropā un pabeidza Salamankas universitāti Spānijā (1953).

Romā Gregora universitātē beidzis speciālu kursu filozofijā un ētikā. Triju gadu laikā tos pabeidzis, Eduards ieguva Pija XII sudraba medaļu – augstāko uzslavas balvu, kas paredzēta šī kursa labākajiem absolventiem. 1954. gadā Eduards Upenieks atgriezās Kanādā, strādājis slimnīcā, no 1956. g. līdz 1991. g. ģimenes ārsts Toronto. No 1964. g. Latviešu nacionālās apvienības Kanādā padomes un valdes loceklis, 1971. - 1973. g. vadījis apvienības kultūras nozari. Darbojies Toronto latviešu koncertapvienībā, katoļu draudzē. Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biedrs, arī LĀZA Kanādas kopas valdes loceklis astoņdesmitajos gados. 1985. g. ar Kanādas valdības atbalstu nodibinājis bezpeļņas iestādi - veco ļaužu mītni Kristus dārzs.

1972. gadā Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā norīkoja Dr. E. Upenieku par latviešu goda konsulu Kanādā. Konsula pienākumus viņš veica līdz 1988. gada martam.

Par nopelniem cilvēces labā Apbalvots ar Pāvesta Pija XII sudraba medaļu, Vatikāna krustu Pro Ecclesia et Pontifice.

Finansiāli atbalstījis sava dzimtā novada Preiļu muižas kapelas restaurācijas darbus un atsevišķu Itālijas renesanses mākslinieku darbu kopiju izgatavošanu un eksponēšanu atjaunotajā kapelā, par ko saņēmis Preiļu goda pilsoņa nosaukumu un goda zīmi 2006. gadā. Sniedzis personisku palīdzību Preiļu iedzīvotāju ārstēšanā.

Rudens lapu zelts, kas vienāds gan Kanādā, gan Latvijā, nu klās Eduarda Upenieka atdusas vietu.