Drukāt

Iznācis LĀZA Apkārtraksts Nr.168

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

LĀZA Apkārtraksts Nr 168 Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), sākot jauno darba cēlienu, atskatās uz iepriekšējā gadā paveikto. Tā arī tagad LĀZA Apkārtraksts Nr 168 ir kā 2019. gada LĀZA notikumu spogulis. Un tajā ir daudz, ko redzēt. LĀZA domubiedru skaits ir audzis, arvien aktīvāk un plašāk pasaulē mītošie latviešu (un ne tikai latviešu) ārsti sarunājas Facebook grupā LĀZA pasaulē. Tajā esam jau vairāk nekā 1600, uzzinām par mūsu maziem un lieliem panākumiem, diskutējam par ētiskām un medicīniskām tēmām pasaulē un Latvijā. Pirms četriem gadiem LĀZA Facebook grupai bija 150 sekotāji. Tagad skaits desmitkārt audzis. Paldies par to LĀZA valdes loceklei pediatrei Dainai Dreimanei (ASV), mūsu lapas iesācējai un uzturētājai! Kāda ir Daina, kāds ir viņas dzimtas stāsts – arī par to jaunajā Apkārtrakstā. Tāpat lasītājam būs iespēja iepazīties ar profesoru Pēteri Apsi, kas Latvijas zobārstiem vienmēr paliks prātā, kā izcils skolotājs un arī mecenāts. Pētera Apses sirdslieta – fotogrāfija – šoreiz daiļo Apkārtraksta vāku. LĀZA aicinājumam stāstīt par savas dzimtas ārstiem, zobārstiem atsaucās zobārste Ilze Lakstīgala no ASV. Tā tikām pie raksta par zobārsti Emīliju Celms Lakstīgalu un arī unikālām fotogrāfijām no neatkarības cīņu laika 1919. gadā. Vēsturiskas un neredzētas fotogrāfijas ir redzamas rakstā par Latvijas Sarkanā Krusta pirmajiem darbības mēnešiem. Par to liels paldies P. Stradiņa medicīnas vēstures muzejam un Mārtiņam Vesperim.

LĀZA notikumu kalendārā, kā ikkatru gadu, bija stipendiātu atlase Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijām un Ojāra Veides fonda stipendijām. Stipendiātu pieredzes stāsti ir vislabākais apliecinājums, ka pirms daudziem gadiem iesāktā tradīcija – piešķirt stipendijas medicīniskās izglītības atbalstam studentiem un jaunajiem ārstiem – ir svētīgs darbs, kas jāturpina.

2019. gads iezīmēts medicīnas vēsturē ar jaunu grāmatu par Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu, ko sarakstījis prof. Bertrams Zariņš un Pēteris Apinis. Apkārtrakstā skatāmas fotogrāfijas no grāmatas atvēršanas svētkiem un plašāk par 2019. gada Latvijas Medicīnas Fonda stipendijām, kas kā tradīcija aizsākās pēc pirmā kongresa.

5. jūlijā tikāmies XV Dziesmu un deju svētkos Toronto LĀZA konferencē. Tajā bija interesanta akadēmiskā programma un ne mazāk aizraujoša saviesīgā daļa, jo konferences viesis bija Ogres jauktais koris ar diriģentu Jāni Zirni.

2017. un 2018. gadā LĀZA kopā ar laikrakstu Laiks rīkoja Apaļā galda diskusijas par problēmām bērnu psihiatrijā Latvijā. Diskusijas palīdzēja bērnu psihiatriju noteikt kā pamatspecialitāti un samazināt rezidentūras laiku līdz 4 gadiem. 2019. gadā sagatavojām augsni, lai no 2020. gadā varētu uzsākt interneta seminārus par bērnu un pusaudžu psihoterapiju. Galvenie runātāji tajos ir psihoterapeiti Kaspars Tūters, Dagnija Tenne (Kanāda) un Karīna Beinerte (Apvienotā Karaliste). Par to, cik ļoti šie semināri vajadzīgi Latvijas kolēģiem, liecina arī Apkārtrakstā redzamie aptaujas dati. Esam pateicīgi Dr. Laumai Upelnieks-Katis par 10 000$ ziedojumu šīs nozares attīstībai Latvijā.

Dr. Mirdzas Silvijas Hoag ziedojums raisīja ideju par medicīnisku rakstu klātbūtnes vajadzību Apkārtrakstā. Un ārste-ģenētiķe Baiba Lāce (Kanāda) ir šī rakstu cikla aizsācēja.

LĀZA ir daudz draugu un atbalstītāju arī starp citām nevalstiskajām organizācijām. Ar lielu balsu pārsvaru LĀZA tika ievēlēta Diasporas padomē, kas darbojas Ārlietu ministrijas paspārnē, kur kopā ar ELA, PBLA, IZM, VM, EM risinām svarīgus jautājumus par to, kā iedzīvināt Diasporas likumu.

Berlīnē 7. decembrī kopā ar ELA rīkojām veselības nozares profesionāļu tīklošanās pasākumu Latvijas vēstniecības mājīgajās telpās. Kopā ar Latvijas Ārstu biedrības prezidenti Ilzi Aizsilnieci, Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru Ilmāru Dūrīti, Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītāju Kārli Rāceni, Izglītības ministrijas kolēģi Uldi Berķi, LU profesoru Ugu Dumpi un kolēģiem, kas strādā Vācijā, Austrijā, Anglijā, Skotijā un Latvijā pārrunājām ārstu un māsu trūkumu Latvijā, kā arī citus iemeslus protestiem pie Saeimas un protesta akcijām Latvijā, bet galvenais – kā visi, strādājot kopā un viens no otra mācoties, varam uzlabot Latvijas medicīnu. Kā diasporas profesionāļiem sadarboties un kādi ir šķēršļi, par to var lasīt aprakstā, kas tapa pēc prezidenta dzīvesbiedres Dr. Andras Levites vizītes Londonā 4. decembrī. LĀZA savu viedokli ir publiski paudusi gan par VDK „maisos esošo” personu tiesībām ieņemt vadošos amatus valsts augstskolās, gan atbalstījusi Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Māsu asociācijas prasības par nepieciešamo atalgojuma pieaugumu. Kā ļoti nozīmīga uzvara diasporas speciālistiem ir 2020. gada sākumā LĀB pilnsapulcē apstiprinātā jaunā kārtība, kādā pielīdzināma ārsta kvalifikācija. Par to precīzi un detalizēti LĀB juristes Ilzes Vilkas rakstā.

Darbīgi strauji aizritējuši četri LĀZA valdes darba gadi, un 2019. bija jaunās valdes vēlēšanu gads. Jaunievēlētā valde savā pirmajā sēdē sprieda par amatu sadali. Katrs no valdes locekļiem Apkārtrakstam sniedzis nelielu, bet zīmīgu savu pašportretu.

LĀZA valdes 2019. gada vēlēšanu rezultāts

Uģis Gruntmanis, Latvija – LĀZA priekšsēdis

Juris Lazovskis, Kanāda – LĀZA vicepriekšsēdis

Jānis Dimants, ASV – LĀZA priekšsēdis emeritus statusā

Zaiga Alksnis–Phillips, ASV – LĀZA kasiere

Atis Bārzdiņš, ASV – LĀZA kasiera vietnieks

Daina Dreimane, ASV – LĀZA sekretāre

Karīna Beinerte, Anglija – LĀZA sekretāra vietniece

Aleksandrs Kalniņš, ASV – LĀZA biedrzinis

Andis Graudiņš, Austrālija – speciālo projektu koordinators

Gundars Katlaps, ASV – speciālo projektu koordinators

Ēriks Niedrītis, ASV – speciālo projektu koordinators

Kaspars Tūters, Kanāda – speciālo projektu koordinators

LĀZA biedri saņem Apkārtrakstu savās pasta kastītēs. Tā elektronisko versiju var lasīt LĀZA mājaslapā. Tie, kas vēlas saņemt LĀZA Apkārtrakstu, bet nav LĀZA biedri, lūdzu, rakstiet Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

LĀZA valde saka paldies visiem, kas gan ar biedra naudas nomaksu, gan arī ziedojumiem atbalsta LĀZA darbību. LĀZA ir atvērta jaunām idejām, atvērta jauniem biedriem no visas plašās pasaules, kuru domas un darbi saskan ar LĀZA mērķiem.

Drukāt

Latvijas Medicīnas fonds aicina pieteikties stipendijām 2020

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Prof. Kristaps Zariņš un MD Aleksandrs Kalniņš Latvijas Medicīnas fonds (LMF), kura valdē ir latviešu ārsti profesori Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV), arī 2020. gadā atbalstīs veselības aprūpi Latvijā. Kopējais stipendiju fonds šajā gadā ir līdz 25 000 USD.

Līdz 15. maijam ir iespēja pieteikties LMF stipendijām.

  • 5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai studentiem. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti.
  • Rezidentiem un jaunajiem ārstiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai. Stipendija ir plānota studiju ceļojumiem uz ES vai Ameriku 1- 6 mēnešu garumā tiem, kasvēlas apgūt jaunas, līdz šim Latvijā nepielietotas vai mazpielietotas ārstēšanas metodes, Latvijai trūkstošas un pašreiz aktuālas specialitātes. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti.

Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 6000 USD

Papildu informācija par prasībām pretendentiem www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas un sazinoties ar prof. Daini Krieviņu. Pieteikumus var iesūtīt elektroniski Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

vai sūtot pa pastu: Prof. Dainim Krieviņam, Pilsoņu iela 13, Rīga, LV-1002 

  • Rietumu latviešu studentiem ir iespēja pieteikties LMF Studentu stipendijai

Stipendija dod rietumu latviešu medicīnas studentiem, kas mācās ārpus Latvijas universitātēs, koledžās vai medicīnas skolās, iespēju gūt praktisku pieredzi Latvijā P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vai kādā citā ārstniecības iestādē, lai papildinātu zināšanas un praktiskās iemaņas medicīnā. Tā būs iespēja piedalīsies klīniskajā darbā, palīdzēt pētniecības darbā un publikāciju sagatavošanā.

Pretendentam ir jāprot latviešu valodā gan sarunāties, gan rakstīt.

Prakses laiks ir vismaz 8 nedēļas. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti.

Stipendija ir $ 2500. $1500 tiks izmaksāti prakses sākumā, bet $1000 - pēc prakses pabeigšanas, atskaites un apraksta iesniegšanas LMF. 

Pretendentam jāiesniedz:

  • 1 lpp garu aprakstu par savu kvalifikāciju un savu interesi iegūt pieredzi veselības aprūpes vai medicīnas zinātnes jomā, norādot ārstniecības iestādi, kura būs prakses vieta,
  • CV un 2 rekomendācijas vēstules.

LMF Studentu stipendiju ir saņēmuši jau septiņi rietumu latviešu studenti. 

Pieteikumus LMF Studentu stipendijai elektroniski jāsūta Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. Aleksandram Kalniņam, MD/MBA līdz 15. maijam 

Plašāka informācija par Latvijas Medicīnas Fondu (LMF) un tā stipendijām http://latvianmedicalfoundation.org/

Drukāt

LĀZA seminārs par bērnu un pusaudžu psihoterapiju

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

LĀZA ZOOM seminārs LĀB namā 8. 01.2020Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) no 2020. gada uzsāka tālākizglītības projektu, lai rosinātu pieredzes un domu apmaiņu starp nozares speciālistiem un interesentiem par bērnu un pusaudžu psihisko veselību. Gatavošanās gan sākās drīz pēc LĀZA organizētajām Apaļā galda diskusijām 2018. gadā. Toreiz viena no vērtīgajām atziņām bija, ka nepieciešams turpināt dialogu starp nozares speciālistiem, lai rastu vislabvēlīgāko risinājumu samilzušajām problēmām bērnu un pusaudžu psihiskās veselības laukā. 2019. gada nogalē mazā, bet darbīgā domubiedru grupā (Dagnija Tenne, Karīna Beinerte, Inta Zīle, Kamena Kaidaka, Kaspars Tūters), kuras galvenais runasvīrs bija Kaspars Tūters, tika lemts, ka semināri jāsāk, jo ilgstošā gatavošanās pie laba neved. Pirmais interneta vidē ievadseminārs notika 8.janvāri. ZOOM vidē tikās vairāk nekā 50 psihiatri, psihoterapeiti, mākslu terapeiti, klīniskie psihologi, bērnu psihiatri, rezidenti, studenti un citi speciālisti ar pieredzi darbā ar bērniem un pusaudžiem, kā arī pagaidām ar lielāku interesi un mazāku pieredzi. Mērķis ir pasniegt seminārus plašākai grupai - visiem tiem, kam ir interese par bērnu psihoterapiju, zīdaiņu un bērnu garīgo veselību un attīstību un veidiem, kā un kam pielietot terapiju. Ļoti svarīgi arī runāt par to, kādas profesionālās personas sadarbosies, sastrādāsies šinī nozarē, un to, cik svarīgi ir iesaistīt bērna vecākus terapijas procesā.

Latvijas Ārstu biedrība atvēlēja šim tālākizglītības semināram savas telpas, bet daļa dalībnieku tikās vien interneta vietnē. Dalība seminārā bija bezmaksas, jo šis ir koleģiāls atbalsts nozares speciālistiem kopējas idejas vārdā – lai bērnu un pusaudžu psihiskā veselība būtu labāka.

LĀZA interneta seminārā par bērnu un pusaudžu psihoterapiju paneļa diskusiju vadīja Kaspars Tūters (Kanāda), Dagnija Tenne (Kanāda) un Karīna Beinerte (Anglija). Diskusiju daļu vadīja Inta Zīle (Latvija) un Kamena Kaidaka (Latvija). Gan pirms, gan pēc 8.01. kolēģi varēja aizpildīt anketas interneta vietnē un pastāstīt, ko sagaida no semināriem. Arī pēc semināra bija aptauja ar to, ko un kā ir vērts darīt tālāk.

Kaspars Tūters par semināru mērķi un saturu:

Psihoterapijas lauks ir ļoti plašs, ir dažādas nozares, dažādas pieejas, tomēr svarīgākais ir katram, kas strādā garīgās veselības aprūpes laukā, izprast dziļākā veidā cilvēka dzīves sākuma gadus – zīdaiņa un bērna psihisko attīstību un vajadzības.

Seminārā būs iespēja dalīties ar visu mūsu kopējo pieredzi un profesionālām grūtībām un salīdzināt bērnu psihoterapiju (un tās potenciālu) Latvijā un ārzemēs. Mūsu vēlme ir atbalstīt bērnu psihoterapijas attīstību Latvijā.

Mēs katrs jau loģiski zinām – jo ātrāk sniedz psiholoģisko & psihoterapeitisko palīdzību bērnam, kam ir ievērojamas emocionālās, psiholoģiskās vai uzvedības problēmas, jo efektīvāk mēs varēsim šim indivīdam novērst nākotnes attiecību traucējumus – ar pārējiem, kā arī ar sevi (pašapziņa, pašcieņa, paštēls, pašlepnums). Tas arī ilgākā periodā ietaupīs valsts veselības aprūpei daudz nevajadzīgus izdevumus. Jo ilgāk tie traucējumi „sēž” bērna psihē vai “iekšējā pasaulē” (internal world), jo tie paliek par rigidu bojājošu sistēmu. Te jāsaka, ka „ir efektīvāk mēģināt nogriezt ūdens krānu, nekā sakopt plūdus”

Mūsdienu atzinums psihiatrijas un psiholoģijas laukā ir, ka nevar efektīvi ārstēt psiholoģiskās problēmas, ja neatzīst un neizprot to, ka dzimšanas un bērnības faktori (attiecības zīdainim/bērnam ar māti un ģimeni, droša vide, apkārtējie sociālie apstākļi) tiešā veidā iespaido mūsu garīgo un sabiedrisko funkcionēšanu kā pusaudžiem un pieaugušiem. Ja bērnam uzaugšanas apstākļi nav optimāli, tad var rasties psihiskās attīstības šķēršļi vai aizķeršanās, kas tālāk var radīt personības traucējumus. Tāpēc katram psihiatram, psihologam un psihoterapeitam – pat ja viņa/viņš tikai strādā ar pieaugušiem pacientiem – ir svarīgi izprast šī cilvēka bērnības fāzi un attiecību procesus.

Toronto ir ļoti labi attīstīta bērnu psihodinamiskā un psihoanalītiskā psihoterapija, kā arī zīdaiņu-mātes-vecāku psihoterapija. No jautājumiem, ko esam saņēmuši pirms semināriem, var redzēt, ka Latvijā ir aktīva interese bērnu un ģimenes psihoterapijas laukā.

Ļoti sen studējot medicīnu Toronto, man neinteresēja medicīnas mehāniskā puse – ķirurģija, nefroloģija, radioloģija, bet es vēlējos iesaistīties tādā veselības aprūpes nozarē, kur mans profesionālais kontakts ar cilvēku ved dziļāk nekā muskulo-skeletālā vai orgānu sistēma. Tāpēc, kad beidzu medicīnas studijas, tad pavadīju pāris gadus, strādājot kā ģimenes ārsts (arī tur es sastapos ar daudz psiholoģiskām problēmām, kas slēpās zem fiziskiem simptomiem), un tad specializējos psihiatrijā un pēc tam psihoterapijā un tad psihoanalīzē. Studējot psihiatriju, es redzēju, ka var daudz ko palīdzēt tai lielai sabiedrības grupai, kuriem ir nozīmīga vai augsta līmeņa depresija vai trauksmes līmenis, vai arī personības traucējumi. Psihotropās zāles var samērā ātri atvieglot simptomus, bet lielāko tiesu tos cēloņus, kas izraisa šos simptomus mūsu psihē, tās nemaina. Tāpat ar kognitīvi-beheiviorālo terapiju var samazināt ciešanas uz kādu laiku, bet simptomi atkal atgriežas.

Par bērnu garīgo attīstību, uzvešanās veidiem un ko vecāki un sabiedrība sagaida no viņiem – kaut arī bērnu psihe un emociju plūsma visiem bērniem pamatos līdzīga, tomēr katrā laikmetā un katrā nācijā vai kultūrā, vai politiskā sistēmā ir sava īpatnējā pieeja, kā vislabāk audzināt bērnus. Es daudz ceļoju un man interesē novērot bērnus un viņu autonomo funkcionēšanu savā starpā, ar ģimeni un ar pieaugušiem. Manā pieredzē, piemēram, Francijas bērnu uzvedība ir daudz kontrolētāka un pieklājīgāka salīdzinājumā ar Ziemeļamerikas bērniem, kuriem ir zemāks disciplīnas līmenis un lielāka visatļautības sajūta.

Kad pirmo reizi atgriezos Latvijā 1989. gadā, satikos ar maniem tuviem brālēniem un māsīcām, kuri uzauga komunistiskās ideoloģijas kontekstā – kur nekad nebija pilna drošības sajūta, atklātība bija bīstama un trūka brīvas izvēles iespējas. Tanī paaudzē tas iespaidoja pamat uzticības attīstību, izraisīja depresiju un aizdomas, apspieda atklātību. Padomju sistēmā augušos dēvēja par „homo sovietikus”. Paldies Dievam, tie laiki ir pagātnē. Bet vēl viens novērojums sakarā ar tautas raksturu, kas nav mainījies caur gadu desmitiem, latviešiem ir grūti sadarboties vienam ar otru. Grupu šķelšanās un sabiedrības sadrupšana ir novērojama politiskā arēnā, tāpat arī profesionālās un akadēmiskās aprindās.

Te arī rodams skaidrojums mūsu semināru idejai – palīdzēt Latvijas galīgi jaunai paaudzei attīstīties un uzaugt veselīgākā veidā. Te bērnu psihoterapija spēlē lielu un svarīgu lomu, lai nepārnestu no vienas paaudzes uz otru mūsu psihopatoloģiju un traumu. Kā jau teicu, ir vieglāk aizgriezt ūdens krānu, nekā saslaucīt ūdeni, kas turpina plūst.

 Esmu bezgala priecīga, ka mēs LĀZA esam saorganizējušies šim semināram, jo šāda veida pasākumi piešķir papildus dzīvību un rosību mūsu jomai Latvijā. Ar prieku dalos savā pieredzē un vēlos uzzināt Latvijas kolēģu pieredzi, jo domapmaiņa var bagātināt mūs visus. 

Karīna Beinerte, LĀZA valdes locekle

Liels prieks un gandarījums par LĀZA iniciatīvu, rosināt zināšanu apmaiņu bērnu psihiskās veselības jomā. Šobrīd, kad Latvijā tiek meklēti uzlabojumi starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem un pusaudžiem ar psihiskiem, attīstības un uzvedības traucējumiem, projekts ir lieliska iespēja iesaistīties un pieredzes apmaiņā gūt labāko iespējamo risinājumu ikdienas darbā, katram savā profesionālajā kopetencē.
Lai izdodas!
Semināra klausītāja Gunta Jakovela M.D., psihiatre, sistēmiskā un ģimenes psihoterapeite, supervizore

 Tuvākie ZOOM semināri par bērnu un pusaudžu psihisko veselību:

  • 25. martā no 18-20.00 "Dažādi psihoterapijas veidi bērnu un pusaudžu psihiskās veselības ambulatorajā aprūpē. Piemērs no Anglijas." Karīnas Beinertes (Anglija) prezentācija 18.00-19.00, domapmaiņa, jautājumi – 19.00-20.00
  • 20. maijā no 18.00-20.00 „Zīdaiņa un bērna garīgā attīstība; kāda veida psihodinamiskās un psihoanalītiskās psihoterapijas metodes tiek pielietotas Kanādā – kādiem pacietiem, cik intensīvi, cik ilgi. Klīniskie piemēri. Lektore Dagnija Tenne (Kanāda) 

Klātienes ZOOM seminārs notiek Latvijas Ārstu biedrības namā Skolas ielā 3, Rīgā.

Reģistrācija interneta vietnē www.lazariga.lv Jaunumi saitē http://ejuz.lv/laza

Paldies psihoterapeitei Intai Zīlei (Latvija) par aktīvu līdzdalību idejas realizēšanā!

Paldies Latvijas ĀRSTU biedrībai par viesmīlību un Denisam Čalovskim par izcilu tehnisko nodrošinājumu